ĪSUMĀ:
- Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi līdz šim valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums".
- Tomēr tai nav izdevies tikt pie vairākuma Sejmā, tādēļ lielākas izredzes veidot jauno valdību ir triju opozīcijas partiju koalīcijai.
- Iniciatīvu jaunās valdības veidošanā varētu uzņemties "Pilsoniskā koalīcija", kuras līderis ir bijušais Polijas premjers Donalds Tusks.
- Politologi spriež, ka "Likums un taisnīgums" tik viegli neatteiksies no varas.
- Parlamenta vēlēšanās piedalījušies 73% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir vēlētāju aktivitātes rekords.
- Neveiksmi cietis valdības rosinātais referendums, ko opozīcija aicināja boikotēt.
Polijas Nacionālā vēlēšanu komisija ir publicējusi balsošanas rezultātus no 99,21% iecirkņu. Saskaņā ar tiem 5% barjeru iekļūšanai Polijas parlamenta apakšpalātā (Sejmā) ir pārvarējuši pieci politiskie spēki.
Valdošā partija ieguvusi visvairāk balsu, bet ne vairākumu
Līderpozīcijās ar 35,6% balsu ir līdz šim valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums". Taču lielākas izredzes uz jaunās valdības veidošanu ir nevis līdzšinējam premjeram Mateušam Moraveckim, bet gan opozīcijas līderim Donaldam Tuskam, kura vadītā "Pilsoniskā koalīcija" ieguvusi 30,4% balsu. 66 gadus vecais Tusks bija Polijas premjers no 2007. līdz 2014. gadam, vēlāk darbojies Eiropadomes prezidenta amatā Briselē.
Tagad par Tuska vadīto politisko spēku balsoja tā Polijas sabiedrības daļa, kas pieprasa pārmaiņas valstī.
"Ziniet, esmu bijis 50 vietās Polijā un tur riebums pret esošo valdību un atbalsts pārmaiņām ir visaptverošs," sarunā ar LTV stāsta bijušais Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Viņš uzskata, ka astoņu valdīšanas gadu laikā līdzšinējā varas partija ir nodarījusi milzīgu kaitējumu Polijai, tās attiecībām ar sabiedrotajiem un Eiropas Savienību. Sikorskis sola: ja opozīcija tiks pie varas, tad noteikti pārtrauks šo "politikas eksperimentu" un atgriezīs Poliju uz normālas attīstības ceļa.
Lai panāktu varas maiņu, Tusks varētu vienoties par koalīcijas veidošanu ar diviem citiem politiskiem spēkiem, kas saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem ieņēmuši trešo un ceturto vietu.
Labus panākumus guvusi centriski labējā partija "Trešais ceļš", par kuru nobalsojuši 14,4% vēlētāju, savukārt trešais partneris jaunajā koalīcijā varētu būt "Jauno kreiso" apvienība, kas ieguvusi 8,5% balsu.
Sliktāk, nekā gaidīts, klājies galēji labējai partijai "Konfederācija", kas saņēmusi 7,1% balsu.
Jāņem vērā, ka vispirms tiek saskaitīti rezultāti no mazākiem lauku iecirkņiem, kur tradicionāli lielāks atbalsts bijis "Likuma un taisnīguma" partijai. Savukārt pilsētās populārāka ir "Pilsoniskā koalīcija" un citas līdzšinējās opozīcijas partijas.
Galīgie vēlēšanu rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas varētu kļūt zināmi tikai otrdien no rīta.
Triju partiju koalīcija varētu apsteigt līdzšinējo varas partiju
Svētdien vakarā pēc iecirkņu slēgšanas mediji publicēja uzņēmuma "Ipsos" veikto nobalsojušo vēlētāju aptauju jeb tā dēvēto "exit poll", un saskaņā ar tās rezultātiem tiek prognozēts, ka "Likums un taisnīgums" varētu iegūt 200 krēslus Seimā, kurā ir 460 deputātu vietas.
Savukārt "Pilsoniskā koalīcija" varētu iegūt 163 deputātu vietas, bet tās potenciālie koalīcijas partneri "Trešais ceļš" un "Jaunie kreisie" varētu saņemt attiecīgi 55 un 30 mandātus. Trim partijām kopā būtu 248 no 460 deputātu vietām, kas ir pietiekami vairākumam. "Likuma un taisnīguma" potenciālie koalīcijas partneri "Konfederācija" saskaņā ar "exit poll" datiem ieguvuši tikai 12 vietas Seimā.
Ja šāds deputātu mandātu sadalījums būs arī pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu publicēšanas, tad opozīcijā esošajām trim liberālajām partijām būs labākas izredzes veidot nākamo valdību.
""Likums un taisnīgums" joprojām būs lielākā partija parlamentā, taču viņiem neizdosies izveidot jaunu valdošo koalīciju," sarunā ar Latvijas Radio prognozē Polijas politologs Eugeņjušs Smolars.
Līdzšinējais premjers Moraveckis paziņojis, ka "Likums un taisnīgums" ir guvusi vēsturisku panākumu, jo tā ir pirmā partija, kas ir saņēmusi visvairāk balsu trīs parlamenta vēlēšanās pēc kārtas. Moraveckis esot apņēmības pilns iegūt absolūto vairākumu parlamentā, lai varētu izveidot nākamo valdību.
"Skaidrs, ka Polijas prezidents Andžejs Duda vispirms uzticēs valdības veidošanu Jaroslavam Kačiņskim vai kādam citam no "Likuma un taisnīguma" līderiem, piemēram, Moraveckim," sarunā ar Latvijas Radio prognozē politologs Ojārs Skudra.
Valdošās partijas politiķi izteikušies, ka varētu aicināt valdībā partiju "Trešais ceļš", bet šī politiskā spēka līderi jau ir noraidījuši šādu iespēju.
Savukārt "Pilsoniskās koalīcijas" līderis Tusks paziņojis, ka šīs vēlēšanas pielikšot punktu "Likuma un taisnīguma" valdībai.
"Esmu bijis politiķis daudzus gadus. Esmu arī sportists. Nekad savā dzīvē neesmu bijis tik priecīgs par šķietamo otro vietu. Polija uzvarēja! Demokrātija ir uzvarējusi! Mēs viņus esam gāzuši no varas," līksmoja Tusks.
Vēlēšanās bijusi rekordaugsta aktivitāte
Šajās vēlēšanās ir reģistrēta rekordaugsta vēlētāju aktivitāte, jo uz balsošanas iecirkņiem aizgāja 73% balsstiesīgo Polijas pilsoņu, kas ir augstākais rādītājs kopš 1989. gada.
Vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām tika rīkots arī valdības ierosinātais referendums, kurā vēlētājiem bija jāatbild uz četriem jautājumiem, no kuriem divi bija par to, vai Polijai būtu jāuzņem tūkstošiem migrantu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un par to, vai nojaukt gar Baltkrievijas robežu uzbūvēto žogu.
Opozīcija aicināja savus atbalstītājus boikotēt šo referendumu, ko uzskatīja par populistisku valdības gājienu vēlētāju piesaistīšanai. Referendumā piedalījušies tikai ap 40% balsstiesīgo, tāpēc tas nav uzskatāms par notikušu.
Līdzšinējā vara pretosies pārmaiņām
Polijas politologs Smolars sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka tā dēvētā demokrātiskā opozīcija vēlēšanās ir guvusi labus panākumus par spīti tam, ka "Likums un taisnīgums" līdzīgi kā Ungārijā valdošā "Fidesz" partija izmantoja visus savā rīcībā esošos administratīvos līdzekļus, lai tas nenotiktu. Smolars arī uzskata, ka "Likums un taisnīgums" tā vienkārši neatteiksies no varas.
"Man ir aizdomas, ka partija "Likums un taisnīgums" un cilvēki, kuri ieņem vadošus amatus ne tikai pašos augstākajos varas ešelonos, proti, ministrijās, bet arī visā valstī, darīs visu iespējamo, lai nepieļautu vai apgrūtinātu mierīgu valdības maiņu," sacīja Smolars.
Viņš domā, ka arī Polijas prezidents Duda, kurš kādreiz pārstāvēja "Likumu un taisnīgumu", savos atlikušajos divos gados amatā varētu mēģināt traucēt liberālās valdības darbu.
"Esmu ļoti pārliecināta, ka "Likums un taisnīgums" izskatīs visas iespējas, kādas vien ir un izdarīs visu, ko varēs. Viņi negrib zaudēt varu. Viņi grib palikt pie varas! Un viņi izmēģinās katru iespēju," spriež Varšavas Universitātes politoloģe Malgožata Boņikovska.
Smolars gan ir pārliecināts, ka opozīcija varēs izveidot valdību, kas atjaunotu Eiropas Savienības uzticību Polijai, jo astoņu "Likuma un taisnīguma" valdīšanas gadu laikā Varšavai bieži bija strīdi ar Briseli gan par valdības īstenotajām tieslietu sistēmas reformām, gan jautājumā par ES migrācijas politiku.
Smolars uzskata, ka jaunā valdība Tuska vadībā varētu ievērojami uzlabot Varšavas attiecības ar Briseli, kas atvieglotu arī Ukrainas ceļu uz uzņemšanu Eiropas Savienībā.
"Polija un Baltijas valstis atbalsta Ukrainas uzņemšanu, bet Ungārijas un Polijas piemērs citām dalībvalstīm liek būt piesardzīgām, jo tās nevēlas, lai Eiropas Savienībā parādītos vēl viens Orbāns vai Kačiņskis," spriež Smolars.
Kā secina politologs Ojārs Skudra, pašlaik Polijas sabiedrība ir ļoti polarizēta; ne velti Tuska politiskie pretinieki viņu dēvē par "Briseles rokaspuisi".
Tikmēr Polijas sieviešu un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji pauduši gandarījumu, ka "Likums un taisnīgums" varētu zaudēt varu, jo šī partija ir iestājusies par stingriem abortu ierobežojumiem un nākusi klajā ar atklāti naidīgiem izteikumiem par LGBTQ kopienu.
