Vairāki Ķīnas iedzīvotāji ziņu aģentūrai AFP pastāstīja, ka šonedēļ sociālo mediju platforma "Weibo" viņiem nosūtījusi ziņojumus, kuros cilvēki aicināti "pievērst uzmanību savas runas intensitātei un brīdināti nepublicēt tādas ziņas, kas ietver pesimistiskas noskaņas par ekonomisko situāciju valstī."
Kāds ķīniešu ekonomists, kuram pieder populārs "Weibo" konts ar vairāk nekā 9 miljoniem sekotāju, aģentūrai AFP pastāstīja, ka pēdējās dienās divas reizes saņēmis šāda veida atgādinājumu, lai gan esot optimistiski noskaņots par Ķīnas nākotnes perspektīvām.
Piektdien Ķīnas Valsts drošības ministrija apsūdzēja daļu valsts iedzīvotāju par slēptiem motīviem, publicējot safabricētus, nepatiesus stāstus, lai kaitētu Ķīnas ekonomikai.
"Viņu patiesais mērķis ir sagraut tirgus gaidas un bloķēt mūsu valsts ekonomikas pozitīvo dinamiku," teikts oficiālā paziņojumā sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Ķīnas iekšzemes medijus kontrolē valsts, un plaši izplatītā sociālo tīklu cenzūra bieži tiek izmantota, lai apspiestu negatīvus stāstus vai kritiku pret situāciju valstī.
Regulatori jau iepriekš ir aicinājuši investorus izvairīties no ārvalstu ziņu lasīšanas par Ķīnu, savukārt analītiķi un ekonomisti ir izslēgti no sociālajiem tīkliem pesimistisku viedokļu paušanas dēļ.
"Weibo" jūnijā aizliedza ietekmīga biznesa žurnālista Vu Ksijabo kontu pēc tam, kad viņš Ķīnas ekonomiskās problēmas salīdzināja ar Lielo depresiju.
"Weibo" komentārus par nosūtītajiem brīdinājumiem pagaidām nav sniedzis.
Daļa "Weibo" lietotāju piektdien pauda skepsi un sašutumu par saņemtajām ziņām.
Lai arī 2023. gada pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomikas rādītāji liecināja par izaugsmi pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, jau gada vidū tapa skaidrs, ka pasaules otrai lielākajai ekonomikai draud recesija.
Vēl jūlijā publicētie iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma dati liecināja, ka otrajā ceturksnī Ķīnas ekonomika augusi vien par 0,8 procentiem, salīdzinot ar pirmo ceturksni.
Valsts statistikas birojs nav publicējis jauniešu bezdarba līmeņa rādītājus kopš jūnija, kad tas jauniešu vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem sasniedza rekordaugstu līmeni jeb 21,3%.
