Viņš uzrunāja klātesošos, sakot, ka zina, šis ir ārkārtīgi smags laiks, kad karavīri, civiliedzīvotāji, īpaši Harkivas ziemeļaustrumos, piedzīvo neizsakāmas ciešanas, bet ukraiņiem ir jāzina, ka Amerika un visa brīvā pasaule ir kopā ar Ukrainu.
Secretary Blinken @SecBlinken performing on stage in a bar, called Barmen Diktat, in Kyiv during his visit today.
— Tymofiy Mylovanov (@Mylovanov) May 14, 2024
What else has Blinken done in Ukraine? 1/
pic.twitter.com/4JeKvnp4Q5
Pēc tam viņš kopā ar mūziķiem izpildīja Nīla Janga hitu "Rockin' in the Free World". Entoniju Blinkenu ar Ukraina saista arī senču saknes, jo viņa senči nāk no Ukrainas.
Meirs Blinkens, Tonija Blinkena vecvectēvs, dzimis 1879. gadā Perejaslavā. 19. gadsimta deviņdesmito gadu beigās viņš mācījās Kijivas Tirdzniecības koledžā, kas tika uzcelta kā daļa no ukraiņu un ebreju uzņēmēju kopīga izglītības projekta.
Kijivā ASV valsts sekretāra vecvectēvs apguva galdnieka un pat masiera profesijas. Ukrainas galvaspilsētā Kijivā dzimis arī Meira dēls un Tonija Blinkena vectēvs Morics.
Kad Meiram bija 25 gadi, viņš kopā ar savu ģimeni pārcēlās uz ASV kā viens no vairāk nekā 100 tūkstošiem ebreju, kas Amerikā ieradās 1904. gadā. Tur Blinkena vecvectēvs atvēra privātu masāžas biroju Austrumbrodvejā, kā arī rakstīja galvenokārt īsus satīras stāstus žurnālam "Der Kibetzer" (Krājums).
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien Kijivā arī paziņoja par vēl divus miljardus dolāru lielas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainas spēkiem, kas attur Krievijas uzbrukumus.
Šī palīdzība, par kuru tika paziņots preses konferencē kopā ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, ir daļa no 61 miljarda dolāru paketes, ko Vašingtona apstiprināja pirms vairākām nedēļām pēc mēnešiem ilgas kavēšanās Kongresā.
Blinkens sacīja, ka palīdzības mērķis ir "nodrošināt ieročus šodien", kā arī ieguldīt Ukrainas infrastruktūrā un palīdzēt Ukrainai iegādāties militāro aprīkojumu no citām valstīm.
Blinkens arī pavēstīja, ka Ukraina var pati izlemt, vai uzbrukt Krievijas teritorijai ar ASV ieročiem, taču Vašingtona nav mudinājusi uz šādiem uzbrukumiem.
"Mēs neesam mudinājuši veikt triecienus ārpus Ukrainas, bet galu galā Ukrainai pašai ir jāpieņem lēmums par to, kā tā karos," sacīja Blinkens.
Tikmēr Kuleba atkārtoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešamas vēl septiņas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un sacīja, ka Harkivas apgabalam, kuram pagājušajā nedēļā uzbruka Krievija, nepieciešamas divas sistēmas.
Viņš arī sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgas ātrākas sabiedroto valstu apsolīto ieroču piegādes.
