Krievijas opozicionāra Aļekseja Navaļnija dibināto "Fondu cīņai ar korupciju" drīzumā sagaida jauns kriminālprocess.
Aļekseja Navaļnija dibinātais "Fonds cīņai ar korupciju" kuru katru dienu var saskarties ar apsūdzību krimināllietā par naudas izkrāpšanu. Fonda direktors Romans Rubanovs raidījumam "De facto" stāsta, ka tiesībsargājošas iestādes pievērš uzmanību fonda ziedotājiem. "Visticamāk, jauna apsūdzība būs par to, ka mēs no ziedojumu naudas izmaksājam darbinieku algas un īrējam biroju. Tā esot izkrāpšana. Tiesībsargājošās iestādes tagad izsauc ziedotājus uz nopratināšanu un jautā – vai ir ziedojuši, kāpēc, vai gadījumā nejūtas apkrāpti", intervijā "De facto" skaidro Rubanovs.
Viņš lepojas ar to, ka pagaidām neviens no darbiniekiem šāda spiediena dēļ nav uzrakstījis atlūgumu. Taču kuru katru dienu Rubanovs sagaida ierakstītu vēstuli ar paziņojumu – pret Jums ir uzsākts kriminālprocess.
Tā nebūs pirmā lieta pret Navaļnija fondu. "Fondā cīņai ar korupciju" strādā 24 cilvēki, no viņiem divas trešdaļas ir dažādā statusā iesaistīti tiesas prāvās. Pēdējo sauc par komisku. Navaļnijam dzimšanas dienā uzdāvināja gleznu. Autors ir ielas mākslinieks, kas savus darbus izplata bezmaksas, izvieto tos uz pilsētas žogiem. Taču izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu.
Par trīs eiro vērtas gleznas it kā zādzību savā starpā pat sarakstījās izmeklēšanas komitejas vadītājs un ģenerālprokurors. "Iedomājaties, sēž mūsu meitenes mierīgi birojā un tad ieskrien cilvēki maskās ar automātiem un pavēl visiem nostāties pie sienas. Un tas viss tās gleznas lietā", notikušo komentē Rubanovs.
Korupcijas pētnieki norāda – ja pret šo nevalstisko organizāciju cīnās šādām metodēm, tad tā darbība vismaz daļēji ir veiksmīga un varai bīstama. Fonda darbinieki ir izpētījuši "Krievijas dzelzceļu" vadītāja Vladimira Jakuņina saistības un slēptos īpašumus. Starp tiem, pēc fonda ziņām, ir milzīga muiža uz 14 hektāriem zemes, kur ir pat ēka kažoku glabāšanai noteiktajā temperatūrā, un 15 viesnīcas pie dzelzceļa stacijām, uzceltas uz valsts zemes.
Vairākiem ierēdņiem un politiķiem fonds ir atklājis dārgus nedeklarētus īpašumus, kuri nav samērojami ar algām, bez konkursiem veiktus iepirkumus un valsts naudas izšķērdēšanu.
Fonds cīnās arī par to, lai valsts vispelnošāko ierēdņu algas būtu precīzi zināmas visai sabiedrībai. Pētījumu rezultātus pārsvarā publicē Aļekseja Navaļnija blogā.
Pretkorupcijas fonda budžets ir aptuveni 460 tūkstoši eiro gadā un visus līdzekļus nodrošina ziedojumi. Fondā stāsta, ka ziedo mazām summām, bet daudzi. Pērn ziedotāju skaits bija ap 16 000.
Arī "De facto" intervijas laikā fonda telpās pieklājīgi ienāk vīrietis Iekšlietu ministrijas formā. Fondā strādājošie izskatās noraizējušies, jo tas varētu būt kārtējais aicinājums ieraksties tiesā vai paziņojums par krimināllietas uzsākšanu. Tomēr tā ir viltus trauksme, jo vīrietis vien atnesis oficiālu atbildi. Fonda darbinieki mēģina noskaidrot, kāpēc valsts uzņēmuma "Rosņeft" vadītāja dēls, kompānijā nostrādājis tikai deviņus mēnešus, saņēmis ordeni par "ilggadēju darbu". Taču bailēm no kriminālvajāšanas ir pamats.
Plašāku stāstu par to, kā korupciju Krievijā uztver parasti iedzīvotāji un arī uzņēmēji, varēs redzēt LTV raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" pirmdien, 16.martā.
