Globālā situācija pasliktinās
Kopš aizvadītās nedēļas pasaule piedzīvojusi jaunu satricinājumu, kas par vēl vienu soli mazinājis drošības sajūtu pasaulē. 7. oktobrī no Gazas sektora Izraēlā kopā ar nebijuši intensīvām raķešu apšaudēm ļoti agresīvi iebruka palestīniešu kaujinieki no teroristu organizācijas "Hamas", nogalinot simtiem civiliedzīvotāju.
Izraēla pāris dienas vēlāk atbildēja ar reāla kara sākšanu, sūtot atbildes triecienus uz Gazas joslu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc "Hamas" teroristu pēkšņā uzbrukuma Izraēlai brīdinājis, ka šobrīd notiekošais ir "lielāki draudi, nekā pasaule to apzinās".
Prezidents norādīja, ka Krievija ir ieinteresēta kūdīt karu Tuvajos Austrumos, lai "jauns ciešanu avots grautu globālo vienotību un veicinātu šķelšanos, palīdzot Krievijai iznīcināt brīvību Eiropā".
"Ukrainai ir ārkārtīgi svarīgi, lai visa demokrātiskā pasaule, bet arī plašāka pasaule atbalstītu tiesiskumu vai iespēju valstīm atkarot savu teritoriju un aizstāvēties. Tikpat, cik Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt, arī Izraēla šobrīd izmanto iespēju sevi aizstāvēt.
Zelenskim ir svarīgi parādīt, ka pasaule nav miera stāvoklī, ka globālā situācija nevis uzlabojas, bet pasliktinās. Tas ir ļoti svarīgi, jo ir jūtams nogurums visās valstīs attiecībā uz karu Ukrainā, bet principā arī attiecībā uz karu [kopumā] – cik ilgi var karot, cik ilgi var atbalstīt, vai nevarētu atgriezties normālā pirms kara stāvoklī?" skaidroja Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Tā vietā, lai atgrieztos pirmskara miera stāvoklī, kad brīvi varēja nodarboties ar tirdzniecību, ceļot un neuztraukties par militāriem konfliktiem, sācies vēl viens karš Izraēlā. Turklāt arī tur, līdzīgi kā Ukrainā, tiek uzbrukts ne tikai karavīriem, cieš milzīgs skaits civiliedzīvotāju.
"Karš nenotiek tikai frontes līnijā. Arī pret parastajiem pilsoņiem tiek veikti brutāli un drausmīgi uzbrukumi. Kāpēc ir svarīgi savilkt Ukrainas un Izraēlas jautājumu? Tāpēc, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir viena – to valstu, kurās valda miers, pilsoņiem un arī valdībai, parlamentiem ir jāizrāda interese par to, kas notiek citur, un ir jāatbalsta tos, kuriem iet ārkārtīgi grūti, kuri cieš, cenšoties noturēt savu neatkarību un pasargāt savus pilsoņus," uzsvēra Bērziņa.
Tas nozīmē ieroču piegādes, diplomātiskas sarunas, sankciju ieviešanu, finansiālu un cita veida atbalstu šīm valstīm.
"Nedrīkst atļaut sabiedrībām miera valstīs nogurt. Nogurums ir pārāk dārgs gan Ukrainai, gan Izraēlai. Nogurums ir lielākais risks Ukrainai un Izraēlai, jo tad nebūs vairāk, kas nāks palīgā.
Tāpēc Zelenskim ir jāparāda, cik ārkārtīgi nozīmīga ir pasaules interese un atbalsts, un ka risks, ja pārējās pasaules valstis pagriež muguru, īstenībā ir lielāks par visu pārējo, jo miera stāvoklis tāpat vien pats no sevis neatgriezīsies," secināja Bērziņa.
Divi zaķi ar vienu balsojumu
Redzot traģiskos notikumus Izraēlā, daudzus bažīgus rada arī tas, vai tur notiekošais nenovērsīs sabiedroto uzmanību no Ukrainas. Pretēji bažām, notiekošais Izraēlā varētu pat veicināt ASV finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai.
"Pēc Izraēlas satricinājuma ir lielāka iespēja, ka ātrāk varēs pieņemt atbalstu Ukrainai. Amerikas iekšpolitikā ir bardaks. Kongresa apakšpalātā nav spīkera. Tas nozīmē, ka tikt pie jebkādiem balsojumiem būs sarežģīti. Lielākais risks bija, ka ASV iekšpolitika tik ļoti nobremzētu atbalsta pieņemšanu, ka Ukrainai pietrūktu finansiālo līdzekļu un ieroču. Tagad ir noticis šausmīgs uzbrukums Izraēlai.
Amerikai, īpaši tiem labējā pusē, kuri negrib finansēt ārpolitikas jautājumus, tā ir mācība, ka problēma jau nav tikai Ukraina, ir milzīga problēma arī Izraēlā, un ASV ir jāpalīdz saviem partneriem, sabiedrotajiem," skaidroja Bērziņa.
Līdz ar to Džo Baidena administrācija vēlas sakombinēt Izraēlas atbalsta jautājumu ar Ukrainas atbalsta jautājumu un kopā pieņemt vienu lielu finansiālo un ieroču atbalsta paketi abām šīm lielajām ārpolitikas sāpēm.
"Ja agrāk bija risks, ka varētu paiet mēneši, līdz mēs nonāktu līdz balsojumam [par atbalstu Ukrainai]. Izraēlas dēļ pastāv iespēja, ka to varētu pieņemt ātrāk. Tas būs labāk Ukrainai, nekā izskatījās pirms nedēļas," norādīja Bērziņa.
Vēlēšanas Polijā
Vienlaikus pastāv bažas, ka šonedēļ notiekošās vēlēšanas Polijā var nest ne pārāk patīkamas pārmaiņas mūsu reģionā, tostarp arī Latvijai.
"Svarīgi Polijas vēlēšanās ir skatīties ne uz tām lielajām partijām, bet uz mazām partijām, kuras varētu izšķirt vēlēšanu rezultātu īpaši koalīciju jautājumā. Polija līdz šim ir ļoti atbalstījusi Ukrainu. Ja skatās uz centriskajām partijām, pievelkot esošo valdību kā vairāk centrisku, ja salīdzina ar alternatīvām, tad tur ir gan eiropeiskā opozīcija, kas atbalsta Ukrainu, Eiropas Savienību un Rietumu ceļu, gan pašreizējā valdība, kas aizsardzības jautājumos ir bijuši lieli atbalstītāji Ukrainai," skaidroja Bērziņa.
Taču izšķiroša koalīcijas veidošanā pēc vēlēšanām varētu kļūt arī neliela galēji labējā partija "Konfederācija". Tā ir partija, kas uz Polijas politikas fona izceļas ar ne-eiropeiskiem uzskatiem, kas bieži vien ir ekstremāli, turklāt pauž savu neapmierinātību arī par lielo Polijas atbalstu Ukrainai.
"Pret to tagad šajā mazajā, bet iespējams noteicošajā partijā ir liela pretestība. Tās atbalsts sabiedrībā varbūt šobrīd nav liels, bet galēji labējām partijām bieži tieši vēlēšanu dienā klājas labāk, nekā aptaujās," norādīja Bērziņa.
