Briselē valda satrukums, jo Eiropas līderu spēja vienoties par sarunu sākšanu ar Ukrainu un par finansiālo palīdzību Ukrainai ir arī ES uzticamības un vienotības tests.
Teju vienīgais traucēklis ir Ungārijas veto – gan par sarunu sākšanu, gan par finansiālo palīdzību.
Tāpēc Briseles gaiteņos neoficiāli apspriež plānus B, C un pat tādu, kurā 26 dalībvalstis sanāk un atņem Ungārijai balsstiesības (7. panta ietvaros).
Izskanējušas arī cerības, ka Brisele varētu "nopirkt" Ungārijas piekrišanu, jo Eiropas Komisija trešdien nolēma atbloķēt 10 miljardus eiro lielu finansējumu, kas Ungārijai pienākas no ES fondiem, bet līdz šim bija iesaldēts.
ES dalībvalstu vidū daudzi nav sajūsmā par šādu soli. Un arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns iepriekš izteicies, ka ES fondu atbloķēšana nemainīs viņa nostāju pret Ukrainas uzņemšanu ES.
Briseles kritiku un sankcijas iepriekš izpelnījās Viktora Orbāna valdības īstenotas tiesu sistēmas reformas, un bloka tieslietu komisārs Didjē Rendērs trešdien diplomātiski paziņoja, ka pēdējā laikā pieņemtās likumu izmaiņas atbilst izvirzītajām prasībām. Esot saņemtas pietiekamas garantijas, lai atzītu, ka tiesu neatkarība Ungārijā tiks nostiprināta.
Taču joprojām ir iesaldēti vēl 19 miljardi eiro, kas Budapeštai atvēlēti no īpašā tautsaimniecības atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas domātā fonda. Savienība uzskata, ka Ungārija nav darījusi pietiekam daudzi, lai izskaustu Orbāna varas laikā uzplaukušo korupciju.
Tāpēc eksperti atturas prognozēt, vai Ungārija mainīs savu nostāju un atbalstīs iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu par tās dalību savienībā. Orbāns līdz šim solīja izmantot veto tiesības arī jautājumā par 50 miljardus eiro vērtu palīdzību Kijivai.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atgādināja, ka Ungārija daudzos gadījumos saka, ne neatbalsta kādu ES iniciatīvu, bet beigās tomēr izdodas panākt vienošanos. Un nereti tas, ka Orbāna nostāja un paziņojumi sakrīt ar Kremļa vēlmēm, nenozīmē, ka viņš ir Kremļa stabule, bet Orbāns savas valsts intereses liek augstāk par kopējām vērtībām, nedara godu Ungārijai kā politiskajai vienībai.
Tikmēr Ukraina – saskaņā ar EK ziņoto – ir gatava sarunu sākšanai. Jau novembrī bija pabeigtas vairāk nekā 90% no prasītajām reformām. Ukrainas parlaments tikko apstiprināja divus pretkorupcijas likumus, toskait Aktīvu deklarāciju. Kā arī grozīts nacionālo minoritāšu likums, kas ļaus plašāk izmantot mazākumtautību valodas skolās un citur. Palicis tikai viens – lobija likums, kas paredz tādu regulējumu, kāds nav pat visās ES dalībvalstīs.
"Ukrainas valdība ir ierosinājusi jaunu likumu par lobēšanu, lai ierobežotu oligarhu varu un risinātu mūsu pēdējo ieteikumu," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
"Godājamie deputāti, tas ir smags darbs, un mērķis izpildīt mūsu prasības visās septiņās jomās ir sasniedzams. Ukraina ar šo smago darbu un ātrumu mums parāda, cik ļoti viņiem rūp mūsu savienība un mūsu vērtības, un mums ir jāspēj parādīt tādu pašu apņēmību."
