Arī pasaulē šīs vēlēšanas gaida ar lielu uzmanību, jo Turcija ir svarīgs spēlētājs gan reģiona drošībā, gan pasaulē, piemēram, patlaban nosakot, vai Zviedrija varēs iestāties NATO.
Gada svarīgākās vēlēšanas pasaulē – tā par svētdien gaidāmo balsošanu Turcijā saka daudzi starptautiskās politikas eksperti.
Turcijā un pasaulē gaidas ir lielas, jo uz Turciju skatās gan demokrātiski, gan autoritāri režīmi, proti, kurā virzienā Turcija noslieksies.
Tagadējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēdējos gados ir valsti vadījis tā, ka tā tiek iekļauta stingrākā dūrē. Turcijā pretējam viedoklim faktiski vairs nav vietas, notiek vēršanās pret brīvu presi, vērojama arvien augoša spriedze attiecībās ar Rietumiem.
Turcija ir NATO dalībvalsts, un tieši pēc vēlēšanām Turcijā izšķirsies arī Zviedrijas liktenis, vai tā kļūs par NATO dalībvalsti. Erdogans līdz šim licis šķēršļus Zviedrijas uzņemšanai aliansē.
Turcijas iedzīvotāji ļoti gatavojas vēlēšanām un tiešām gaida brīdi, kad varēs doties balsot.
Ankaras ielās vēl redzamas pēdējās priekšvēlēšanu zīmes – gan parlamenta deputātu, gan prezidenta kandidātu plakāti, karodziņi ar partiju logo un vēl pa kādam skaļam vēstījumam no reklāmas autobusiem.
Sabiedriskās domas aptaujas karsē temperatūru. Dienu pirms balsojuma Redžepu Tajipu Erdoganu nedaudz apsteidz viņa sīvākais sāncensis, opozīcijas kopīgais kandidāts Kemals Kiličdoroglu.
Erdogans un viņa sāncensis spēlē ar atsķirīgām kārtīm. Erdogans sola stingri un saimnieciski pārvaldītu konservatīvu valsti, jaunas darbavietas, plaukstošu tautsaimniecību un Turcijas varas un vārda nostiprināšanu pasaulē.
Savukārt Kiličdoroglu sola Turciju tuvināt Rietumiem, Eiropas Savienībai, NATO, rūpēties par demokrātiskām vērtībām.
Vienu no lielākajām sūcēm Erdogana varas kuģī radīja nesenā traģiskā zemestrīce, kas prasīja lielus cilvēku upurus, sagrāva pilsētas un iedzīvotāju ticību varai spēt palīdzēt krīzē. Erdogana popularitātes grimšanu veicina arī ekonomikas problēmas un Turcijas sabiedrības ilgas pēc brīvākas elpas.
"Mēs dzīvojam Ankarā. Tā ir Turcijas galvaspilsētā, un te ir citādāk nekā citās pilsētās, jo mēs jūtam spiedienu. Es un mana mamma mēs ceram, ka demokrātija uzvarēs. Mēs ar lielu nepacietību gaidām vēlēšanas," stāsta Ankaras iedzīvotāja Laguna.
"Es gribu pārmaiņas. Esmu no visa šī noguris. Bet ceru, ka pēc rītdienas mēs atkal būsim laimīgi," spriež Bojčans.
Savukārt Misaha atbalsta tagadējo prezidentu: "Es esmu par Erdoganu, Erdogans ir ļoti daudz izdarījis! Nulle punktu Kiličdoroglu!"
Ankaras ielās nav viegli atrast kādu, kurš labprāt par vēlēšanām izteiktos. Cilvēki izvēlas paturēt viedokli pie sevis.
Taču, ja Erdogans zaudēs vēlēšanās, viņš aizies ar godu, uzskata Turcijas Ārpolitikas institūta direktors Huseins Bādži, kurš rūpīgi seko līdzi Turcijas vēlēšanu procesam.
"Turcija ir demokrātiska valsts, un Erdogans tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās un arī aizies, ja netiks pārvēlēts.
Nebūs tā, ka viņš nevēlēsies atdot varu. Turcijas demokrātija ir izturīga un funkcionējoša par spīti visiem kāpumiem un kritumiem," uzskata Bādži.
"Turklāt vakar prezidents arī skaidri pateica, ka nepretosies un atdos varu, ja tas būs nepieciešams. Turcija par spīti visiem triecieniem ir stipra. Turcijas valsts tradīcijas ir stipras un cilvēku vēlme dzīvot demokrātiskā valstī ir spēcīgāka kā jebkad agrāk."
Gan Erdogans, gan Kiličdoroglu uzskata, ka Turcijai ir jāuztur labas attiecības ar Krieviju, jo tas ir Turcijas interesēs, ekonomiskajās interesēs, jo Turcija tirgojas ar Krieviju un iegūst lētus enerģijas resursus, bet tajā pašā laikā karš Ukrainā Turcijai nav izdevīgs un tāpēc tā vēlas iesaistīties.
Jau svētdien pulksten 8 no rīta Turcijā atvērsies vēlēšanu iecirkņi, kas būs vaļā līdz 17 pēcpusdienā. Vēlāk vakarā jau būs skaidras pirmās iznākuma vēsmas.
KONTEKSTS:
14. maijā Turcijā notiks gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendē arī tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojušās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu: 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Ja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 50% balsu, pēc divām nedēļām, 28. maijā, tiks rīkota otrā kārta.
