Par iespējamo civiliedzīvotāju evakuāciju jau pagājušajā nedēļā paziņoja Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu. Pilsētā esot nepieciešams īstenot plašu operāciju, tāpēc drošības dienestu amatpersonām lūgts sagatavot gan civiliedzīvotāju evakuācijas plānu, gan militārās operācijas plānu pret atlikušajām "Hamās" kaujinieku vienībām.
Pirmdien ietekmīgais ASV laikraksts "The Wall Street Journal" vēstīja, ka plāns paredz 15 telšu nometņu uzbūvēšanu pie Ēģiptes robežas. Katrā no tām būtu apmēram 25 000 telšu, un kaimiņvalsts būtu atbildīga par to izveidi. Izraēlas valdība jau ved sarunas ar oficiālo Kairu un aicinājusi ANO organizācijas palīdzēt evakuēt civiliedzīvotājus no Rafahas.
ANO pārstāvis gan norādījis, ka organizācija nepiedalīsies civiliedzīvotāju piespiedu pārvietošanā.
"Mūsu humānās palīdzības kolēģi Humānās palīdzības koordinācijas birojā ziņo, ka triecieni Rafāhā ir pastiprinājuši bažas par eskalāciju šajā Gazas dienvidu pilsētā, kur simtiem tūkstošu palestīniešu ir meklējuši patvērumu. No 1,7 miljoniem cilvēku, kas pārvietoti Gazā, lielākā daļa atrodas Rafāhā un tās apkārtnē, kur tagad notiek humānās palīdzības operācijas. Mēs vēlamies nodrošināt, ka viss, kas notiek, tiek darīts, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, pilnībā ievērojot civiliedzīvotāju aizsardzību. Mēs nepiedalīsimies cilvēku piespiedu pārvietošanā. Pašlaik Gazā nav drošas vietas," pavēstīja ANO runasvīrs Stefans Dujariks.
Izraēla no vairākām pusēm tikusi brīdināta, ka tai nepieciešams nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību, pirms tiek uzsākta jebkāda ofensīva Gazas joslas dienvidos. Tikmēr ANO aģentūras un teroristiskais grupējums "Hamās" vērš uzmanību uz to, ka ofensīvas rezultātā bojā var iet vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Tikmēr turpinās ārvalstnieku izvešana no Gazas joslas, un pirmdien Francija evakuēja 42 cilvēkus, tai skaitā savas valsts pilsoņus un Francijas kultūras institūta personālu. Šīs personas devušās uz Ēģipti, bet vēlāk tiks repatriētas uz dzimteni.
Paralēli turpinās centieni panākt mieru Gazas joslā un atbrīvot "Hamās" sagūstītos ķīlniekus. ASV prezidents Džo Baidens norādījis, ka ASV mēģina sarunu ceļā panākt "vismaz sešu nedēļu" pamieru Gazas joslā kā daļu no plašākas vienošanās, kas ietvertu arī ķīlnieku atbrīvošanu. To viņš paziņoja laikā, kad Baltajā namā viesojās Jordānijas karalis Abdulla II.
"Amerikas Savienotās Valstis strādā pie ķīlnieku vienošanās starp Izraēlu un "Hamās", kas nodrošinātu tūlītēju un ilgstošu miera periodu Gazā vismaz sešas nedēļas, ko mēs varētu atvēlēt, lai izveidotu kaut ko noturīgāku," sacīja Baidens.
Draudi pasaules ekonomikai
Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka savukārt brīdinājušas, ka karš Gazas joslā un ar to saistītie uzbrukumi kravas kuģiem Sarkanajā jūrā rada draudus pasaules ekonomikai.
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalīna Georgijeva uzsvērusi, ka karš jau ir skāris Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona ekonomiku.
Viņa norādīja, ka visvairāk baidās no tā, ka konflikts būs ilgs, jo tas palielina riskus, ka ekonomikas problēmas no konkrētā reģiona pārmetīsies uz pārējo pasauli. Arī Pasaules Bankas prezidents Adžajs Banga izteicies, ka Gazas joslā, Ukrainā un Sarkanajā jūrā notiekošais ir vieni no galvenajiem izaicinājumiem pasaules ekonomikai.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobra rītā palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti vairāk nekā 1100 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
