Tā dēvēto "zelta vīzu" programmu pēdējos gados aktīvi izmanto Ķīnas pilsoņi, kuri ir iegādājušies lielu daudzumu nekustamo īpašumu Grieķijā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ valstī ir izveidojusies mājokļu krīze.
Grieķijas konservatīvais premjerministrs Kirjaks Micotakis paziņoja, ka turpmāk uzturēšanās atļauju valstī varēs saņemt tie trešo valstu pilsoņi, kuri nekustamajā īpašumā būs ieguldījuši vismaz 800 tūkstošus eiro.
Līdz šim minimālais slieksnis bija 250 tūkstoši eiro, bet atsevišķās un tūristu iecienītās vietās, piemēram, galvaspilsētā Atēnās, atsevišķos rajonos Grieķijas otrajā lielākajā pilsētā Salonikos, kā arī Mikēnas un Santorini salās valsts reģionos – 500 tūkstoši eiro.
Micotakis sacīja, ka tas ļaus Grieķijai piesaistīt vairāk investīciju, bet vienlaikus aizsargāt nekustamo īpašumu tirgu.
Kopš 2018. gada Grieķija ir izsniegusi nedaudz vairāk kā 17,5 tūkstošus "zelta vīzu". 61% no tām izsniedza Ķīnas pilsoņiem.
"Zelta vīzu" sistēmu nesen pārskatījusi arī Austrālija, janvāra beigās pieņemot lēmumu šo programmu slēgt. Lēmums pieņemts tāpēc, ka šī programma neesot sniegusi cerētos rezultātus.
Kopš 2012. gada, izmantojot šo programmu, Austrālija ir piešķīrusi tūkstošiem vīzu, un saskaņā ar valdības datiem 85% gadījumu tās saņēmuši Ķīnas investori.
Lielbritānija atteicās no līdzīgas shēmas 2022. gadā, jo pastāvēja bažas, ka caur to valstī ieplūst nelikumīga nauda no Krievijas. Tā dēvētā "zelta vīzu" shēma ir pakļauta rūpīgai pārbaudei arī Maltā.
