Attiecībā uz redakcionālās neatkarības stiprināšanu jaunā direktīva paredz stingrus noteikumus sabiedriskos mediju vadītāju un valdes locekļu atlases procedūrai; tie jāieceļ amatā uz pietiekami ilgu laiku. Sabiedrisko mediju finansējumam jābūt ilgtspējīgam un paredzamam.
Tam vajadzētu mazināt arī mediju padarīšanu par propaganda kanāliem. Gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām būs jāatklāj, cik daudz naudas kuram medijam piešķirts un cik reklāmas pirkts.
Līdz ar noteikumiem pret ļaunprātīgu tiesāšanos ar mērķi apklusināt medijus un žurnālistus, ko pieņēma pagājušajā plenārsēdē, Mediju brīvības akts aizsargās mediju no dažādu veidu iejaukšanās – politiskas, ekonomiskas vai no valdības puses.
"Manuprāt mēs gribam pārāk daudz no medijiem – tas te parādījās debatēs. Mēs gribam tik daudz no medijiem un mēs darām tik maz, lai nodrošinātu darba apstākļus, ieskaitot elementāru drošību.
Ar šo mediju brīvības aktu mēs labojam šo varas disbalansu, jo vairums no mums saprot – jo vājāki mediji, jo vājāka demokrātija," atzina ES vērtību un pārredzamības komisāre Vera Jourova.
Eiropas Mediju brīvības akts:
— EK pārstāvniecība 🇪🇺🇱🇻 (@EiropasKomisija) January 23, 2024
🔸aizsargās redakcionālo neatkarību,
🔸nodrošinās sabiedrisko mediju neatkarīgu darbību,
🔸garantēs mediju īpašumtiesību pārredzamību,
🔸nodrošinās aizsardzību tiešsaistē
🔸un ieviesīs citus uzlabojumus.
Vairāk: https://t.co/AwBeiE4nzQ https://t.co/bjbNBlKv5L
Valsts iestādēm būs grūtāk piespiest žurnālistus atklāt viņu avotus, pret viņiem nedrīkstēs izmantot spiegošanas programmatūru – izņemot atsevišķus gadījumus, ja ir tiesas lēmums, bet to vairs nevarēs darīt pēc ministra rīkojuma.
"Ja politiķi sāk uzbrukt žurnālistiem, ja politiķi sauc žurnālistus par sabiedrības ienaidnieku – tā ir ļoti smaga situācija demokrātijai," norāda Jourova.
Varas iestādes pret žurnālistiem nedrīkstēs izmantot tādas metodes kā aizturēšanu, sankcijas, biroju kratīšanu. Bet, kā atzina Eiropas Parlamenta deputāti, problēma ir ar šo noteikumu ieviešanu praksē.
"Šīs direktīvas efektivitāte būs pilnībā atkarīga no tās ieviešanas. Un te mēs redzam vājo punktu, jo brīvos medijus ietekmē ne tik daudz ārējie apstākļi, bet gan valdības.
Jo tas ir tas, ko mediji dara – viņi rūpīgi pārbauda valdību, un ir daudz valdību Eiropas Savienībā, kam tas nepatīk," secina Sofija Inetfelda, EP deputāte no Nīderlandes.
EP deputāti aktā iekļāva arī mehānismu, kas palīdzēs novērst, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas, tādas kā "Facebook", "X" vai "Instagram", patvaļīgi ierobežo vai izdzēš neatkarīgu mediju saturu.
