Vjetnama ir viena no Ķīnas senākajām un uzticamākajām sabiedrotajām. Parakstītā vienošanās ir milzīgs panākums Vašingtonas centienos nostiprināt savu ietekmi Āzijā un vienlaikus mazināt Ķīnas ietekmi.
Pazīmes par abu valstu attiecību uzlabošanos jau iepriekš bija satraukušas Pekinu, kas to nosauca par vēl vienu pierādījumu Amerikas "aukstā kara mentalitātei".
Hanoja savu soli gan ir pārdomājusi, sarunā ar mediju BBC vērtēja Singapūras "ISEAS-Yusof Ishak" institūta vecākais pētnieks Le Hons Hieps, piebilstot, ka nolīgums starp ASV un Vjetnamu ir "drīzāk simbolisks".
Abu valstu attiecību stiprināšana Vjetnamai var nozīmēt labākus biznesa darījumus un mazāku atkarību no Ķīnas. Vjetnamā ir jauns un augsti izglītots darbaspēks – valstī ir attīstīta uzņēmējdarbība, kas to padara ļoti pievilcīgu ASV investoriem, jo īpaši tiem, kuri vēlas pārcelt savas ražošanas bāzes Ķīnā, vēstīja BBC.
Lielie uzņēmumi, tostarp "Dell", "Google", "Microsoft" un "Apple", pēdējos gados uz Vjetnamu ir pārcēluši daļu savu piegādes ķēžu. ASV šo valsti arī uzskata par daudzsološu ieroču un militārā aprīkojuma tirgu, bet Hanoja pēdējā laikā cenšas attālināties no Maskavas.
Cenšoties arvien ierobežot Ķīnas piekļuvi modernajām tehnoloģijām, Vašingtona arī vēlas palīdzēt Vjetnamai kļūt par neatņemamu sastāvdaļu pusvadītāju globālajā piegādes ķēdē un attīstīt valsts elektronikas nozari.
Baidens vizītēs noslēgumā centās pārliecināt, ka ASV mērķis nav izolēt Ķīnu, bet saglabāt stabilitāti reģionā, ievērojot starptautiskās normas.
Baidens uzsvēra, ka viņš novēl Ķīnai ekonomiskos panākumus, bet tikai ar nosacījumu, ka Pekina darbojas saskaņā ar noteikumiem.
ASV prezidents arī apšaubīja Ķīnas spējas īstenot militāru uzbrukumu Taivānai, ņemot vērā valsts samilzušās ekonomiskās problēmas, kuru risināšana pašlaik esot Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenā prioritāte.
