Paralēli plašajām militārajām operācijām Gazas joslā, Izraēlas bruņotie spēki turpina limitētus gaisa triecienus arī pret Libānas dienvidiem. Uzbrukumi vērsti pret politisko un militāro kustību "Hizbullāh", kas ilgstoši bijusi "Hamās" teroristu sabiedrotā.
Tiek uzskatīts, ka kopumā Irānas atbalstītie kaujinieki varētu būt pavērsuši aptuveni 150 tūkstošus raķešu virzienā pret Izraēlas ziemeļiem.
Tāpēc, bažās par vēl vienas frontes atvēršanos šajā reģionā, īpaši tika gaidīta "Hizbullāh" līdera Hasana Nasrallas uzruna. Tomēr tajā aicinājums sākt karu pret Izraēlu nesekoja.
"Bailes par iespēju, ka šajā frontē situācija var eskalēties līdz pilna mēroga karam, ir reālas un tas vēl var notikt. Ienaidniekam jāizdara savas kalkulācijas, un viņi arī to dara un par to runā," sacīja Nasralla.
Piesardzīgā nostāja no "Hizbullāh", kuras vēsturē ir gan kari ar Izraēlu, gan asiņaini pilsoņu konflikti, liek domāt, ka beznosacījuma atbalsts "Hamās" un palestīniešiem Gazas joslā ir problemātiskāks, nekā bieži vien liecina publiskā retorika.
"Realitātē Irāna un "Hizbullāh" zina, ka, ja viņi iesaistīsies, Izraēla un, iespējams, arī ASV pret viņiem vērsīsies ļoti asi kā pret grupu, gan arī pret Libānu kā pret valsti. Un daudzi Libānā negrib, lai tas notiek," vērtēja Londonas Universitātes koledžas profesore Džūlija Normana. "Nasrallas runa notika vienā laikā ar ASV Valsts Sekretāra [Entonija] Blinkena runu Izraēlā. Mēs redzam divus politiskos spēlētājus, kuriem ir liela ietekme šajā konfliktā un kas var daudz ko ietekmēt. Manuprāt, abi signalizē, ka negrib, lai šis pārvēršas par plašāku reģionālu karu."
Un runa nav tikai par Libānu. "Nāvi Amerikai" un "Nāvi Izraēlai" – šie saukļi aizvadītajā nedēļas nogalē kārtējo reizi skaļi izskanēja "Hizbullāh" sponsorētājas Irānas galvaspilsētā Teherānā. Tos skandināja par godu 1979. gadā notikušajai ASV vēstniecības pārņemšanai, kas iezīmēja Irānas islāmiskās revolūcijas uzvaru.
"Mēs, Islāma pasaule un it īpaši Irānas tauta nekad nepametīsim palestīniešus. Ja nepieciešams, ar mūsu līderu atļauju mēs cīnīsimies pret jūsu un islāma pasaules ienaidniekiem aci pret aci, sodīsim pēc nopelniem un pierādīsim, ka islāma pasauli tik viegli nenospiedīs uz ceļiem!" solīja Teherānas iedzīvotāja Marjama Sadata Ahmadi.
Tikmēr pavisam citāda aina bija vērojama kādā futbola spēlē Teherānā, kur skatītāji ar rupjiem saukļiem lika novākt pirms spēles izliktos Palestīnas karogus no laukuma.
#BREAKING: #Iranian football fans and spectators in Azadi (Aryamehr) football stadium of #Tehran can be heard chanting "Shove, #Palestine's flag in your a*s" after #Iran's Islamic Regime displayed flags of the Palestine during a football match!#IraniansStandWithIsrael pic.twitter.com/URieBN0LAb
— Babak Taghvaee - The Crisis Watch (@BabakTaghvaee1) October 8, 2023
Tas bija atgādinājums, ka Irānas režīma atbalsts palestīniešiem valstī, kura piedzīvoja plašus un asiņainus protestus pret islāmiskās galvassegas nēsāšanu, nav tik viennozīmīgs.
Kā argumentēja laikraksts "Financial Times" – Irānas režīma intereses nestabilās iekšpolitiskās situācijas dēļ pašlaik klusi tiek atšķetinātas no palestīniešu interesēm.
"Teherānas galvenās prioritātes ir režīma stabilitātes saglabāšana par spīti iekšpolitiskajiem un ekonomiskajiem spiedieniem, kontroles saglabāšana pār saviem reģionālajiem ietekmes aģentiem un neproblemātiska politiskās pēctecības nodrošināšana 84 gadus vecajam augstākajam līderim Ali Hamenei, kad pienāks laiks," vērtēja laikraksta žurnāliste Kima Gatasa.
Tikmēr Izraēlas tiešajiem arābu kaimiņiem, kas vēstures līkločos regulāri nākuši talkā palestīniešiem cīņā pret Izraēlu, ir savas bažas par islāma ekstrēmismu, kas aizkulisēs sarežģī atbalstu "Hamās".
Piemēram, Ēģiptes prezidentam Abdulam Fataham al Sisi, kura galvenais iekšpolitiskais risks nāk no "Hamās" ideoloģiski radniecīgās "Musulmaņu brālības", vai arī autoritārajam Sīrijas līderim Bašaram al Asadam, kurš knapi noturējies pie varas pēc asiņainā pilsoņu kara un joprojām nekontrolē visu savas valsts teritoriju.
Rezultātā, kā secina Rietumu analītiķi, "Hamās" ir bez acīmredzamām izredzēm uz plašu reģionālu militāru atbalstu, atliek vien cerēt, ka 7. oktobra uzbrukums Izraēlai kā minimums sniegs vismaz panāktā progresa izdzēšanu Izraēlas attiecībās ar arābu kaimiņiem.
"Ja "Hamās" būs pie pamiera sarunu galda, pat netieši, tad viņi to uzskatīs par uzvaru," vērtēja Atlantijas padomes Tuvo Austrumu programmas direktors Vils Vešlers.
"Nav svarīgi, cik palestīniešu un viņu kaujinieku būs nogalināti – tā viņiem būs uzvara, kas viņus nostādīs izdevīgās pozīcijās pirms nākamā lielā jautājuma, kas būs Palestīniešu pašpārvaldes politiskā nākotne pēc tās prezidenta Mahmuda Abasa nāves," turpināja Vešlers. "Otrs iemesls, kāpēc "Hamās" vispār izšķīrās par uzbrukumu, bija apturēt Izraēlas centienus normalizēt tās attiecības ar pārējo pasauli. Un, ja pēc visa šī "Hamās" vēl pastāvēs, grupējums sagaidīs, ka daļu no saviem mērķiem tas būs panācis. Tāpēc Izraēlas mērķis ir panākt, lai "Hamās" vairs nepastāvētu."
