ĪSUMĀ:
- No ES ievestajām precēm faktiski tiek pārbaudīti tikai aptuveni 2%.
- Liels daudzums narkotiku plūst tranzītā caur lielākajām ES ostām.
- Eksperti: viens no būtiskākajiem aspektiem cīņā ar narkotiku kontrabandu – koordinācija starp valstīm.
- Cīņā ar noziedzības draudiem ES cenšas sadarboties ar narkotiku izcelsmes valstīm.
- ES nav pietiekami daudz informācijas par narkotiku izraisītiem nāves gadījumiem.
- Drīzumā ES būs iespējams uzlabot informācijas apmaiņu par narkotiku patēriņa paradumiem un riskiem.
ES pārbauda ļoti nelielu daļu no ievestajām precēm
ES cīnās, lai efektīvi kontrolētu preces, kas tiek ievestas dalībvalstu ostās. Tomēr iespēja narkotikām iekļūt valstīs un izplatīties visā bloka teritorijā joprojām ir liela.
No ES ievestajām precēm faktiski tiek pārbaudīti tikai aptuveni 2%, tādēļ liels daudzums narkotiku plūst tranzītā caur lielākajām ostām, piemēram, Antverpenes ostu Beļģijā.
Brisele paziņojusi par virkni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt kontrabandu un palielināt narkotiku konfiskāciju, pirms tās pārpludina tirgu.
Cīņā ar narkotiku kontrabandu kā būtisku aspektu uzsver koordināciju starp valstīm
Koordinācija starp valstīm ir viens no būtiskākajiem aspektiem cīņā pret narkotiku kontrabandu, uzskata Globālās narkotiku politikas komisijas locekle Rūta Dreifusa. Komisija apvieno bijušos valstu un valdību vadītājus centienos uzlabot cīņu ar narkotikām politiskā līmenī.
"Es domāju, ka izšķiroša ir mērķtiecīga policijas rīcība, mērķtiecīga muitas un konteineru kontrole un, protams, informācijas apmaiņa starp visām Eiropas valstīm. Bet otra lieta, kas man šķiet svarīga gan Eiropas, gan pasaules līmenī, ir arī nauda, ko organizētā noziedzība nopelna no narkotikām. Diemžēl tās nav tikai narkotikas, tā ir arī cilvēku, orgānu, ieroču un jebkā cita, kas var pelnīt, tirdzniecība. Taču narkotikas joprojām ir ienesīgākā nozare," norādīja Dreifusa.
Cīņu ar organizēto noziedzību otrajā ES un Kolumbijas sanāksmē par narkotikām izcēla arī Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
"Ir skaidrs, ka organizētās noziedzīgās grupas Eiropas Savienībā ir bijušas spēcīgākas un profesionālākas. Bet, manuprāt, tas nav attaisnojums, lai nemēģinātu ar viņām cīnīties vēl spēcīgāk. Un es domāju, it īpaši Eiropas Savienības līmenī, tas ir pārrobežu elements, kas ir bijis izteikts arvien vairāk. Un arī tiešsaistes komponente, kas arī ir vairāk klātesoša. Šie abi organizēto noziedzīgo grupu aspekti prasa Eiropas Savienības rīcību," atzīmēja Jūhansone.
ES cenšas sadarboties ar narkotiku izcelsmes valstīm
ES nostiprina partnerattiecības ar trešajām valstīm, šajā gadījumā – narkotiku izcelsmes valstīm. Bloka iekšlietu ministri septembra beigās parakstīja kopīgu deklarāciju ar Latīņamerikas kolēģiem, apņemoties koordinēt savus centienus cīņā ar visu veidu noziedzīgiem draudiem.
Tāpat Eiropas Komisija paziņojusi, ka drīzumā laidīs klajā atjauninātu Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzīgiem draudiem. Platforma ievieš integrētu pieeju bloka iekšējai drošībai, ietverot tādus pasākumus kā ārējo robežu kontrole, policijas, muitas un tiesu iestāžu sadarbība, kā arī apmācība, profilakse un publiskā un privātā sektora partnerība.
Visbeidzot Brisele ir norādījusi, ka tuvākajā nākotnē plāno izveidot Eiropas ostu aliansi. Tā varētu būt daļa no narkotiku apkarošanas rīcības plāna, par kuru paredzēts paziņot 17. oktobrī.
ES nav pietiekami daudz informācijas par narkotiku izraisītiem nāves gadījumiem
Taču ir nepieciešams strādāt arī pie tā, lai cīnītos pret narkotiku lietošanu un ar narkotikām saistītās vardarbības dramatiskajām sekām, tai skaitā ir jāizstrādā atbilstoša veselības politika.
Lielākais risks, kas saistīts ar narkotiku lietošanu, ir pārdozēšana, kas īpaši saistīta ar opioīdiem, piemēram, fentanilu. Sliktais piemērs ir ASV, kur katru gadu desmitiem tūkstošu cilvēku mirst fentanila lietošanas dēļ. Lai izvairītos no nāves gadījumiem, ir svarīgi zināt, kādas vielas patērētāji lieto, un rūpīgi uzraudzīt to patēriņu. Šeit, pēc daudzu ekspertu domām, var būt noderīgas īpašas narkotiku lietošanas telpas. Dažas valstis šo iespēju ir uztvērušas nopietni un pēdējos gados ir atvērušas narkotiku patēriņa telpas. Nīderlandē un Vācijā katrā ir 25 šādas telpas, tomēr ES kopumā tādas ir tikai 83.
Vēl viens piemērs ir narkotiku pārbaudes centri. Tie ļauj narkotiku patērētājiem pārbaudīt savas vielas pirms to lietošanas. Pašlaik bloka teritorijā ir tikai 12 valstis, kurās šādi objekti ir. Lai gan šo struktūru galvenais mērķis ir aizsargāt narkotiku patērētājus pret infekcijām, nopietnu intoksikāciju un pārdozēšanu, tās arī paver dialogu ar patērētājiem un ļauj iestādēm apkopot informāciju par vielām, kas atrodas vietējā tirgū, kā arī par narkotiku patērētāju paradumiem.
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ģenerāldirektors Aleksiss Gūsdīls norādīja: "Pašlaik mums nav pietiekami daudz informācijas par nāves gadījumiem, kas saistīti ar narkotiku lietošanu. Starp dalībvalstīm pastāv atšķirības veidā, kādā tiek reģistrēti dati par nāves gadījumiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz narkotikām. Dažām valstīm, piemēram, Zviedrijai, izdodas aptvert gandrīz visus gadījumus. Tas nozīmē, ka statistika dažkārt rada iespaidu, ka vienā valstī ir bijis vairāk nāves gadījumu nekā citā, bet patiesībā tas ir tāpēc, ka tajās ir daudz labāks gadījumu skaita pārskats un daudz labāka metodika."
Tomēr sagaidāms, ka ES līmenī drīz būs iespējams uzlabot informācijas apmaiņu par patēriņa paradumiem un riskiem.
No nākamā gada jūlija Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs kļūs par ES Narkotiku aģentūru. Tās pilnvaras tiks palielinātas – no informācijas sagatavošanas par narkotiku klātbūtni Eiropā tā varēs labāk novērtēt draudus, brīdināt iestādes, vadīt kampaņas un savienot laboratoriju darbu. Vēl viena aģentūras darbības joma būs dalībvalstu brīdināšana un tieši sabiedrībai paredzētas kampaņas. Taču beigu beigās iespēja patiesi ierobežot patēriņu un izvairīties no riskiem paliek dalībvalstu ziņā.
