Pēc Andžāna teiktā, saistībā ar "Hamas" uzbrukumu Izraēlai "Irāna ir vislīksmojošākā valsts".
"Irāna ir apsveikusi šo teroraktu, apsveikusi "Hamas", Irāna ilgstoši ir bijusi šīs organizācijas atbalstītāja, te nav nekādu pārsteigumu. Un otra [līksmojošākā] organizācija ir "Hezbollah", kuru Irāna atbalsta, bet kurai Libānā ir spēcīgas pozīcijas," skaidroja Andžāns.
Uz jautājumu par Krievijas interesēm šajā uzbrukumā, Andžāns uzsvēra: "Viss, kas notiek Krievijas interesēs, nenozīmē, ka Krievija klāt bijusi."
Viņaprāt, ir grūti saprast, kā "Hamas" blokādes apstākļos ir saņēmis atbalstu no ārpuses:
"Izraēla un Ēģipte 15 gadus ir bloķējusi Gazas joslu – gan pa jūru, gan sauszemi, gan gaisā. Stingri kontrolēja to, kas var nonākt Gazas joslā. "Hamas" būvēja tuneļus, dažādos veidos organizēja kontrabandu, bet palīdzības saņemšana no ārpuses nebija viegla, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt Krievijas iejaukšanos, bet skaidrs, ka Krievija iegūst no tā, ka uzmanība tiek pārvirzīta no Ukrainas uz Izraēlu," secināja Andžāns.
ASV arī sūtīs militāru palīdzību Izraēlai, tādēļ Krievija noteikti nebēdājas par šādu pavērsienu, turpināja pētnieks.
Runājot par iespējamu ASV atbalsta samazināšanos Ukrainā, Andžāns norādīja, ka Ukrainas un Izraēlas vajadzības atšķiras:
"Ukrainai tā ir aptuveni 1000 kilometru gara fronte, kur nepieciešama smagā kaujas tehnika, bet Izraēlas pretinieks slēpjas 40x10 kilometru platā joslā. Mazāk iespējas ASV palīdzēt Ukrainai noteikti būs līdz ar iesaisti citos konfliktos."
Pētnieks arī norādīja, ka Krievijas un Izraēlas politiskās attiecības ir diezgan komplicētas.
"Izraēlas pašreizējam premjerministram [Benjaminam] Netanjahu ir labas attiecības ar [Krievijas vadoni Vladimiru] Putinu. Netanjahu iepriekš ir devies uz 9. maija svinībām [Maskavā]. Izraēla un Krievija pēdējos gados attiecības ir pamatā regulējušas ap konfliktu Sīrijā. Krievijas bruņotie spēki ir Sīrijā, Izraēla ik pa laikam veic uzlidojumus Sīrijā, dodot triecienus pa "Hezbollah" un Irānas grupējumiem, līdz ar to līdzsvars ir pietiekami atrunāts abu valstu starpā," skaidroja Andžāns.
Pētnieks arī akcentēja, ka Izraēla ir bijusi diezgan piesardzīga ar atbalstu Ukrainai, nav skaidri nostājusies Ukrainas pusē. Vienlaikus Izraēlā dzīvo daudz krievu, tādēļ saikne abu valstu vidū ir pietiekami spēcīga arī sabiedrību līmenī.
"Bet attiecības ir komplicētas, un tās nevajadzētu vērtēt "balts un melns" kategorijās," rezumēja Andžāns.
Vērtējot Krievijas reakciju pēc "Hamas" iebrukuma Izraēlā, Andžāns norādīja, ka Krievija nevēlas nostāties vienā rindā ar rietumvalstīm, kas ir paudušas nepārprotamu atbalstu Izraēlai, bet tas ne obligāti nozīmē, ka Krievija tur ir iesaistīta.
"Ļoti iespējams, ir kādā veidā iepriekš bijusi, bet Krievija ir pagaidām aizņemta ar savām nedienām Ukrainā un citviet," norādīja Andžāns, piebilstot, ka Izraēlas interesēs ir nākotnē saglabāt pragmatiskas attiecības ar Krieviju.
Kopumā vērtējot "Hamas" uzbrukumu Izraēlai, Andžāns uzsvēra, ka tas ir "milzīgs kauna traips" Izraēlas iekšējās un ārējās izlūkošanas dienestiem. "Hamas", pēc pētnieka domām, vairākus gadus gatavojies šādam uzbrukumam.
Andžāns pieļāva, ka saasināsies konflikts arī pie Izraēlas ziemeļu robežas ar Libānu. Izraēlas bruņotie spēki, visticamāk, ies iekšā Gazas joslā, mēģinās iznīcināt "Hamas" līderus un bruņojuma noliktavas, atbrīvot ķīlniekus.
"Izraēla jau iepriekš ir kontrolējusi Gazas joslu – Izraēla 1967. gadā savā kontrolē pārņēma gan Gazas joslu, gan Rietumkrastu. Iespējams, tiks atjaunota tiešā pārvalde un līdzīgi kā Rietumkrastā tiks dalīta atbildība kaut kur starp Palestīnas pašpārvaldes organizāciju un Izraēlas bruņotajiem spēkiem," nākotnes iespējamos scenārijus ieskicēja pētnieks.
Savukārt tas, ka ANO Drošības padomē nav bijis iespējams vienoties par kopīgu paziņojumu, nav pārsteigums. "ANO Drošības padomē nav iespējams vienoties par neko, ja ir iesaistīta Izraēla. Ja Izraēla tiek kritizēta, tad ASV parasti bloķē šādas rezolūcijas. ANO Drošības padome efektīvi var rīkoties tad, ja nav iesaistītas lielvaru intereses," skaidroja Andžāns.
Viedokli, ka karš Ukrainā Izraēlā notiekošā dēļ ziņu lentē varētu palikt otrajā plānā, intervijā Latvijas Radio pauda arī politisko procesu vērotājs Kristians Rozenvalds. Tas varētu notikt ne tikai Izraēlas un Palestīnas konflikta dēļ, bet arī tāpēc, ka cilvēki sāk emocionāli nogurt.
"Tu nevari 3 gadus pēc kārtas būt emocionālā spriedzē, uzvilkts" sacīja Rozenvalds, norādot, ka ar laiku ziņas par bojāgājušajiem cilvēki var sākt uztvert kā laika ziņas.
Rozenvalds prognozēja, ka Izraēlas un Palestīnas konfliktā sliktākajā gadījumā ar laiku varētu iesaistīties vēl vairākas valstis, jo "Izraēlai blakus nav nevienas draudzīgas valsts". Ir iespējama kā Irānas, tā Sīrijas un arī Krievijas iesaiste, pauda Rozenvalds.
Komentējot Izraēlas izlūkdienestu novēloto reakciju uz "Hamas" uzbrukumu, Rozenvalds pieļāva, ka izlūkdienests, iespējams, bijis pārāk pašpaļāvīgs. Šai sakarā Rozenvalds mudināja modrākām būt arī rietumvalstīm Krievijas sāktā kara Ukrainā sakarā un nedzīvot "pašapmierinātībā", jo iespējams "nepamanīt to, kas notiek pa īstam".
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā.
