Divu gadu laikā kopš cilvēku iebrukuma ASV Kapitolija ēkā ASV identificēti kopumā 213 politiskās vardarbības gadījumi un nogalināti vismaz 39 cilvēki, tā liecina "Reuters" pieejamā informācija. Uzbrucēji lielākoties ir bijuši labēji noskaņoti – piemēram, kāds ASV bijušā prezidenta Donalda Trampa atbalstītājs, kurš savu kaimiņu nošāva vien tāpēc, ka viņu turēja aizdomās par atbalstu demokrātiem.
Daži nāves gadījumi bija saistīti ar individuāliem strīdiem, piemēram, pagājušajā gadā letāls iznākums bija kādam kautiņam starp diviem vīriešiem Floridā, kuri strīdējās par to, cik labs vai slikts uzņēmējs ir Tramps.
Divu gadu laikā "Reuters" dokumentējis 140 fiziskus uzbrukumus un vardarbīgas sadursmes, kurās bija iesaistīti ieroči, naži, piparu gāzes baloniņi, automašīnas un kautiņi.
Dažos no tiem bija iesaistīti konkurējoši demonstranti protestu laikā.
Piemēram, pagājušajā gadā Portlendā kāds galēji labējās politiskās retorikas piekritējs nošāva piecus protestētājus, kas centās pievērst uzmanību sociālā taisnīguma jautājumiem. Aģentūras rīcībā esošā informācija liecina, ka politiski motivētas masu slepkavības divu gadu laikā ASV prasījušas 24 cilvēku dzīvības.
Agrāk agresija bija vērsta pret īpašumu, mūsdienās – pret cilvēku
"Politiski motivētas vardarbības gadījumu skaits sāka pieaugt 2016. gadā. Ap šo laiku uz ASV prezidenta amatu pirmoreiz kandidēja uzņēmējs Dolands Tramps," tā aģentūrai sacīja Merilendas Universitātes kriminologs Gerijs Lafrī, piebilstot, ka mūsdienu politiski motivēto noziegumu viļņa kulminācija, visticamāk, vēl nav garām.
"Politiski motivēta vardarbība ASV sāka augt aizvadītā gada 60. gados, un 1970. gadā vien tika reģistrēti vairāk nekā 450 vardarbības gadījumi," stāstīja kriminologs.
Līdz 80. gadiem tā kļuva salīdzinoši reta. Daži strauji kāpumi tika novēroti 90. gados – tostarp 1995. gadā, kad valdības ēkā Oklahomsitijā nogranda sprādziens, kurā tika nogalināti 168 cilvēki. Federālais izmeklēšanas birojs to raksturo kā smagāko pašmāju terorisma aktu valstī.
Aģentūras veiktajā pētījumā arī secināts, ka
70. gados ASV politiskā vardarbība lielākoties bija vērsta uz dažādu īpašumu, piemēram valdības ēku bojāšanu vai pat iznīcināšanu, bet mūsdienās tā pārsvarā ir vērsta pret cilvēkiem.
Lielākoties vardarbībā vainojami labēji noskaņotie
Kopš nemieriem Kapitolija ēkā 13 no kopumā 14 politiski motivētiem uzbrukumiem izraisīja labēji noskaņoti cilvēki.
Izskaidrojumi agresijas pieaugumam sabiedrībā ir dažādi – sākot no finansiālās trauksmes un Covid-19 pandēmijas radītajiem satricinājumiem, līdz nokaitētiem rasu un ethniskās demogrāfijas jautājumiem. Politiskā retorika īpaši saasinājusies Trampa prezidēšanas laikā.
Lai arī domstarpības starp poltiski labēji un kreisi noskaņotajiem ASV ir bijušas vienmēr, mūsdienās abu pušu pārstāvji pretējā politiskā spēka atbalstītājus uztver kā ļaunu spēku, kas tiecas iznīcināt Amerikas sociālo un kultūras struktūru.
Aptuveni 20% gan demokrātu, gan republikāņu vardarbību atzina par "pieņemamu, ja tā tiek īstenota, lai sasniegtu savus priekšstatus par labāku sabiedrību", liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Ipsos" pēc "Reuters" pasūtījuma šī gada maijā veiktās aptaujas dati.
