44 gadus vecais Bērings-Breivīks, kurš 2017. gadā nomainīja savu vārdu uz Fjotolfu Hansenu, 2011. gada 22. jūlijā īstenoja divus asiņainus uzbrukumus.
Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus.
Tas ir smagākais noziegums, kas Norvēģijā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Tiesa 2012. gadā piesprieda Bēringam-Breivīkam 21 gadu ilgu cietumsodu, kas var tikt pagarināts, ja pēc šī termiņa viņš joprojām tiks atzīts par bīstamu.
Bērings-Breivīks uzskata, ka 12 gadi, kurus viņš ir pavadījis aiz restēm izolācijā no citiem, ir pietiekams sods un viņam būtu jāatļauj komunicēt ar citiem ieslodzītajiem.
Viņa advokāts apgalvoja, ka Bēringa-Breivīka veselība ir cietusi no ieslodzījuma izolācijā un viņam ir pašnāvnieciskas domas, kā arī viņš lieto antidepresantus.
Daudzi Bēringa-Breivīka ieslodzījuma apstākļus gan atzītu par visai patīkamiem.
Viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bēringa-Breivīka lietošanā ir divi televizori.
Lai gan viņam ir arī dators, tam nav piekļuves tīmeklim.
Bērings-Breivīks ir arī apgādāts ar vingrošanas trenažieriem, laikrakstiem un grāmatām.
