Vides ministrs Simons Gentvils par piemēru minēja Viļņu un norādīja, ka piecstāvu dzīvojamās ēkas iedzīvotāji var dot atļauju uzcelt klāt vienu papildu stāvu.
Savukārt investoram būtu vērtīgi renovēt māju, uzbūvējot liftu un instalējot vadus un apkures sistēmas, tā politiķa teikto citē Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT. Pēc ministrijas aprēķiniem citās pilsētās, kā Šauļos, māju renovācijai vajadzētu piebūvēt klāt vismaz divus stāvus.
Skeptiski tādu ieceri vērtēja nekustamo īpašumu attīstītāji. Viņu ieskatā izdevīgāk būtu nevis uzbūvēt papildu stāvus esošajām mājām, bet nojaukt sliktā stāvoklī esošas mājas un to vietā uzcelt jaunas.
Vides ministrija gan apgalvoja, ka drīzumā tā iesniegs plānus, saskaņā ar kuriem mājokļu asociācijas varēs nojaukt vecos daudzdzīvokļu namus, kuru uzturēšana ir pārāk dārga, un piesaistīt investorus, lai nojauktās ēkas aizstātu ar jaunām.
Bažas par šādas ieceres sekām pauda Šauļu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku asociācijas prezidente Virgīnija Remeikiene. Viņa sacīja, ka Vides ministrijas plāni pensionārus, kas dzīvo vecās daudzdzīvokļu mājās, padarītu par īrniekiem.
Padomju laika daudzdzīvokļu mājas bija jāremontē 30 gadus pēc to uzcelšanas, bet daudzas no tām nav skartas jau 40 līdz 60 gadus. Tieši uz šīm ēkām ir vērsti Vides ministrijas plāni tās nojaukt.
Nesen Viļņas Žverīnas apkaimē un vecpilsētā viena pēc otras tika atjaunotas vēsturiski nozīmīgas ēkas. Šādu īpašumu īpašnieki var saņemt 80 procentu kompensāciju par remontdarbiem.
"Šogad ir atjaunota Viļņas kultūras mantojuma pārvaldības programma, kurā iedzīvotājiem ir lielākas iespējas piedalīties, kā arī atgūt daļu no renovācijas darbu laikā radītajām izmaksām," sacīja Viļņas pilsētas pašvaldības Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas vadītāja Donata Armakauskaite.
