Ceturtdien gaidāms balsojums plenārsesijā Strasbūrā, kur deputāti, visticamāk, aicinās noteikt sankcijas pret Azerbaidžānu. Tāpat parlamentā par notiekošo Kalnu Karabahā šonedēļ notika debates, kur vairāki deputāti aicināja uz izlēmīgu Briseles rīcību pret Baku.
Tikmēr aģentūra "Reuters" vēstīja, ka ES varētu pārskatīt attiecības ar Azerbaidžānu, tostarp finansiālo palīdzību, kā arī noteikt sankcijas personām, ja situācija pasliktināsies.
Tas minēts Eiropas Savienības diplomātiskā dienesta dokumentā, kas nonācis aģentūras rīcībā. Tajā gan nav definēts tas, ko realitātē varētu nozīmēt "situācijas pasliktināšanās".
ES virzienā ir arī izskanējusi kritika, ka Brisele nav pietiekami stingri reaģējusi uz Azerbaidžānas militārajām darbībām Kalnu Karabahā. Eiropas Savienības pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un daudzi dalībvalstu bloka līderi nosodīja Azerbaidžānas veikto operāciju, tomēr diplomāti atzina, ka starp dalībvalstīm pastāv domstarpības par to, vai pret Azerbaidžānu būtu jāvēršas stingrāk, un, ja jā, tad kā – diplomātiski vai politiski.
Diplomāti sacīja, ka Francija, Vācija un Nīderlande ir starp tām ES dalībvalstīm, kas mudināja sūtīt spēcīgu signālu Baku, bet citas, piemēram, Austrija un Ungārija, bijušas pretējās domās.
Arī deputāte Natālija Luazo, kas virza Eiropas Parlamenta rezolūciju par sankcijām pret Baku, teica, ka stingru vēršanos pret Baku kavē atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Ungārija, kas ir ļoti tuva Krievijai, Turcijai un Azerbaidžānai. Savukārt Austrija, Bulgārija un Rumānija ir atkarīgas no Azerbaidžānas gāzes.
"Eiropa ir bijusi pasīva un veikusi nepareizus aprēķinus. Zināt, mēs nevaram pieļaut, ka tas notiek, aizbildinoties ar to, ka mums ir vajadzīga gāze. Vai jums tas kaut ko atgādina? Jā. Ukrainu. Mēs nevaram atkārtot pagātnes kļūdas. Mums ir jāglābj savs gods un jāglābj Armēnija," pauda Luazo.
Tieši gāzes piegādes, šķiet, ir galvenais šķērslis Briseles reakcijā.
ES pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir ļoti ievērojami samazinājusi gāzes piegādes no Krievijas, tā vietā izmantojot citus avotus, un viens no tiem ir Azerbaidžāna.
Brisele vienojusies līdz 2027. gadam dubultot Azerbaidžānas gāzes iegādi. Tādēļ skaidrs, ka vienprātību atrast ir grūti, jo Azerbaidžānas gāze ir vajadzīga.
Francijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas un Eirāzijas centra asociētais pētnieks Maikls Levistons gan norādīja, ka Briseles un Baku vienošanās par gāzi bijusi kļūda.
Viņš skaidroja, ka Azerbaidžānai ir milzīgi ogļūdeņražu resursi Kaspijas jūrā, bet, lai segtu savu iekšējo patēriņu, tai ir jāimportē gāze no Krievijas. Tādēļ Briselē tiek uzskatīts, ka gāzes līgums bija milzīga kļūda, jo tas nozīmē importēt daļu no Krievijas gāzes.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārstāvja teikto, gāzes piegāde no Azerbaidžānas pa Transadrijas cauruļvadu veido tikai 3,4 procentus no bloka kopējā importa 2022. gadā, savukārt Maskava tajā pašā gadā joprojām nodrošināja līdz pat 15% no ES valstu gāzes pieprasījuma.
Azerbaidžāna tiek uzlūkota arī kā tranzīta koridors. Azerbaidžānai ir būtiska loma Eiropas enerģētikas stratēģijā netālu esošās Turkmenistānas dēļ, kurai ir ceturtās lielākās gāzes rezerves pasaulē.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
