Londonas Daugavas Vanagu fonda nama zālē jau laicīgi tika klāti balti galdauti un uzstādīts ekrāns dziesmu vārdiem. Tikmēr pagrabstāvā mērītas sienas, jo tur drīzumā būs skatāma vietējo latviešu mākslinieku izstāde.
"Cerams, ka mēs visu pabeigsim organizēt, kārtot un pārkārtot līdz maija beigām un jūnija sākumā aicināsim visus uz šo izstādi," pastāstīja mākslas kuratore Indra Bindere. "Izstādē piedalīsies septiņi mākslinieki, būs fotogrāfijas, būs abstraktās gleznas, būs daži portreti, un iespējams, ka būs arī skulptūras."
Tikmēr citā telpā ir beigušies latviešu valodas kursi, un pie balti klātā galda var sēsties arī tie, kuri latviešu valodu vēl tikai mācās.
"Mani sauc Mārtiņš Punaks, es nerunāju latviski labi. Es runāju angliski," īsumā ar sevi iepazīstināja viens no pasākuma apmeklētājiem, tālāk sarunu turpinot angliski. "Mani vecvecāki un vecvecāki no tēva puses bija latvieši, viņi ieradās Apvienotajā Karalistē pēc Otrā pasaules kara kā bēgļi. Es šeit uzaugu latviskā ģimenē. 4. maijs viņiem bija ļoti svarīga diena, atceros, ka biju mazs bērns tolaik, visi ģimenē bija ļoti priecīgi, zvanīja viens otram, uzreiz domāja, kā sazināties ar to ģimenes daļu, kas dzīvoja Latvijā, varbūt doties uz Latviju."
Pēc īsas Londonas Latviešu kora diriģentes Lilijas Zobens uzrunas un kopīgas Latvijas himnas nodziedāšanas svinēšana varēja sākties, dziedāšanai mijoties ar sarunām un līdzpaņemto gardumu baudīšanu.
"Gribējās sajust to kopības sajūtu ar latviešiem Londonā un ir prieks šeit būt," sacīja Linda Pēterkopa. "Man Londonā ir ļoti dinamisks darbs, es strādāju ar māksliniekiem no visas pasaules, līdz ar to šī iespēja satikt latviešus ir mazāka. Tas darbs tik dinamisks, ka tu līdz tam neaizdomājies. Jo bieži ir iespēja arī būt Rīgā, mājās. Kuras es saucu par mājām."
