Šādi secinājumi atrodami otrdien publicētā Eiropas Padomes ziņojumā par preses brīvību Eiropā 2023. gadā.
Ziņojuma autori vērš uzmanību, ka atsevišķās Eiropas valstīs par normu ir kļuvis politisks spiediens uz sabiedriskajiem medijiem. To vidū ir mēģinājumi ietekmēt mediju finansējumu un to redakcionālo neatkarību.
Ziņojumā norādīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā saglabājas par lielu draudu žurnālistu darbam.
Kas attiecas uz statistiku, no 285 saņemtajiem trauksmes signāliem 15% ir nākuši no Krievijas. Vajāšanai tiek pakļauti ne tikai Krievijā strādājošie žurnālisti, bet arī tie, kas bija spiesti pamest Krieviju.
Ziņojumā tiek pieminēta arī starptautisko organizāciju kritika par Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, saskaņā ar kuru no 2026. gada Latvijas sabiedriskie mediji nedrīkstētu veidot saturu krievu valodā.
