Ziemassvētku priekšvakarā divi pusaudži, kas mācās kādā Viļņas skolā, pastaigas laikā sašāvuši savu klasesbiedru ar pneimatisko ieroci, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Cietušā māte Ira Novika – žurnāliste, kura uz Lietuvu pārcēlusies no Krievijas, aprakstīja situāciju sociālajā tīklā "Facebook".
Viņa stāstīja, ka uz dēlu raidītas plastmasas lodes no Kalašņikova pneimatiskās šautenes AK-74M, ko bija atnesis viens no klasesbiedriem. Šaušanas laikā zēni arī atskaņoja Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" himnu.
Sieviete stāstīja, ka pusaudži šādi reaģējuši uz viņas dēla teikto, ka viņš neatbalsta karu Ukrainā.
Gadījumu Viļņas skolā šobrīd izmeklē policija, apliecināja tās vadītāja Danute Mišriene.
"Skolēniem tiek sniegta psiholoģiskā palīdzība," papildināja direktore. "Audzēkņi šobrīd ir brīvdienās, bet arī bērnu tiesību aizsardzības iestādes strādā saskaņā ar savām procedūrām."
Mācību iestādes vadītāja norādīja, ka pusaudžu vecāki tajā pašā vakarā atvainojušies cietušā zēna ģimenei. Viņa uzskata, ka ir svarīgi, lai šī situācija nepārvērstos par krievu minoritāšu diskrimināciju.
"To, ka agresīvā uzvedība bija nepiedienīga, atzina abas ģimenes, un tās atvainojās zēnam tajā pašā vakarā. Naida vilnis un negatīvo komentāru pārpilnība publiskajā telpā ir mulsinoša," sacīja Mišriene. "Svarīgi, lai mūs nepārņem atriebības vilnis un lai mēs neietu pa krievu kopienas marginalizācijas ceļu Lietuvā," viņa uzsvēra.
Tikmēr Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts paziņoja, ka šādas situācijas izraisa sarežģītā krievu mazākumtautības integrācija Lietuvā. Politiķis arī norādīja, ka meklē juridiskus veidus, kā slēgt krievu skolas Lietuvā.
"Mēs izvērtējam un diskutējam ar komandu, vai ir iespējams veids, kā pakāpeniski slēgt krievu mazākumtautību skolas. Izvērtējam tiesisko regulējumu, vai to vispār var izdarīt," Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA sacīja Jakšts.
Latvijai un Igaunijai bija vieglāk pieņemt šo lēmumu, jo tajās nav tik spēcīgas mazākumtautību kopienas kā Lietuvā, norādīja ministrs:
"Diskusijas notiek jau ilgu laiku. Latvijas un Igaunijas piemērs ir vienkāršāks, jo šīm valstīm nav citu mazākumtautību skolu, kādas mums ir poļiem. Lietuvai ar Poliju ir līgums un vienošanās (par mazākumtautību skolām), tāpēc, protams, nevar būt runa par atteikšanos no tām," viņš uzsvēra.
Latvijā un Igaunijā jau ieviestas reformas, kas paredz, ka dažu gadu laikā krievu skolām būs jāpāriet uz visu mācību priekšmetu mācīšanu valsts valodā jeb attiecīgi – latviešu un igauņu valodā.
Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija septembrī norādīja, ka Lietuvā šādas izmaiņas nav plānotas.
