Kopš 26. jūlija, kad hunta gāza demokrātiski ievēlēto Nigēras prezidentu Muhamedu Bazumu, valstī ir pastiprinājusies Rietumiem nedraudzīga retorika.
Francija pieprasa garantēt savu pilsoņu drošību
Visvairāk ir kritizēta bijusī koloniālā vara Francija. Pagājušajā svētdienā apvērsuma atbalstītāji uzbruka Francijas vēstniecības kompleksam galvaspilsētā Niamejā, aizdedzinot ēkas sienas un izsitot logus. Bet šonedēļ pilsētā ir izplatīti aicinājumi iedzīvotājiem pulcēties uz jauniem protestiem.
Francijas Ārlietu ministrija ceturtdien pieprasīja huntai pilnībā garantēt gan Francijas, gan citu ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātiskā personāla drošību, norādot, ka Nigērai ir šādas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Francija šonedēļ uzsāka savu un citu Eiropas valstu pilsoņu evakuāciju no Nigēras. Reaģējot uz to, huntas vadonis ģenerālis Omars Tčiani trešdien televīzijas uzrunā paziņoja, ka Francijas pilsoņi Nigērā nekad nav bijuši pakļauti pat vismazākajām briesmām.
ASV atbalsta gāzto prezidentu
Lielbritānija paziņoja, ka uz laiku samazinās darbinieku skaitu vēstniecībā Niamejā, pamatojot šo lēmumu ar drošības situāciju Nigērā.
Arī ASV vēsta, ka evakuēs no Niamejas daļu savu diplomātu un viņu ģimenes locekļus. Tomēr vēstniecība joprojām būs atvērta, un tajā darbu turpinās vēstnieks un citi vadošie darbinieki.
ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam trešdien bijusi kārtējā telefonsaruna ar gāzto Nigēras prezidentu Muhamedu Bazumu. Sarunas laikā Blinkens atkārtoti uzsvēris ASV apņemšanos palīdzēt atjaunot Nigēras demokrātiski ievēlētās valdības darbu.
Nigēra ceturtdien svin savu Neatkarības dienu, un ASV prezidents Džo Baidens izplatījis paziņojumu, kurā uzsvēris nepieciešamību aizstāvēt demokrātiskās vērtības.
"Nigēras tautai ir tiesības izvēlēties savus līderus. Viņi to ir darījuši brīvās un godīgās vēlēšanās, un šī izvēle ir jāciena," norāda Baidens.
ASV prezidents arīdzan aicina nekavējoties atbrīvot aizturēto Nigēras prezidentu Bazumu un viņa tuviniekus.
ASV līdz šim ir sniegusi nozīmīgu humanitāro un militāro palīdzību Nigērai, bet pēc apvērsuma Vašingtona brīdināja, ka tā varētu pārtraukt visa veida sadarbību ar vienu no pasaulē nabadzīgākajām valstīm. Francija, Vācija un Eiropas Savienība jau ir paziņojušas, ka iesaldē jebkādu finansiālo un attīstības palīdzību Nigērai.
"Vagner" var mēģināt izmantot situāciju savā labā
ASV rīcībā nav informācijas par Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" mēģinājumiem piedāvāt Nigēras huntai savus pakalpojumus, taču šādu iespēju nevarot izslēgt, paziņojis ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers.
"Es nebūtu pārsteigts, ja "Vagner" mēģinātu izmantot šo situāciju savā labā, tāpat kā viņi ir mēģinājuši izmantot citas situācijas Āfrikā savā labā.
Un, sakot "savā labā", es ar to domāju viņu personīgo finansiālo labumu, kā arī mēģinājumu paplašināt savu ietekmi kontinentā. Taču es gribētu piebilst, ka jebkurš Nigēras militāro līderu mēģinājums ievest "Vagner" spēkus Nigērā būtu zīme – vēl viena zīme, ka viņiem nav svarīgas Nigēras iedzīvotāju intereses," sacīja Millers.
Mediji vēsta, ka trešdien Nigēras militārās huntas pārstāvji ir viesojušies kaimiņvalstī Mali, kur 2021. gadā arī notika militārs apvērsums. Nigēras ģenerāļu vizīte likusi uzdot jautājumu, vai tās laikā nav runāts par sadarbību ar grupējumu "Vagner", kas Mali ir izvietojis aptuveni 1500 kaujinieku.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums. Militāristi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis. Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
Tagad, kā norādījuši analītiķi, šī pozīcija ir apdraudēta, jo īpaši pēdējā laikā vērojama pastiprināta Krievijas vēlme pārņemt varu un iespiesties dziļāk Āfrikā.
