Nīderlandē pie varas nācis Gērts Vilderss – galēji labējais politiķis, kurš pazīstams kā pretinieks Ukrainas un Moldovas dalībai Eiropas Savienībā. Vilderss iepriekš paudis nostāju, ka arī ieroču piegādes Ukrainai būtu jāpārtrauc. Nīderlande ir viena no tām valstīm, kas līdz šim teikusi, ka Ukrainai piegādās F-16 lidmašīnas un piedāvājusi dažādus citus ieročus.
Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paudis, ka Eiropai pilnībā jāmaina sava nostāja pret Ukrainu. Vildersa un Orbāna paustajām idejām pēdējās nedēļās pievienojas arī citi Eiropas politiķi.
"Šobrīd palielinās Ukrainas ienaidnieku – iespējams tas ir pārāk asi teikts, bet noteikti nedraudzīgo spēku – klātbūtne svarīgākajos Eiropas un pasaules līmeņa forumos. Īpaši, ja skatās uz Eiropas Savienību. Līdz Nīderlandes vēlēšanām bija kaut cik optimistiska doma, ka decembra vidū varētu Ukrainai un Moldovai kļūt skaidrāks ceļš uz dalību Eiropas Savienībā, bet, ja skatās, kas notiek mazākajās valstīs, Fico ievēlēšana Slovākijā, Vildersa ievēlēšana Nīderlandē, plus Orbāns, kurš tagad jūtas iedrošināts, tad ceļš Ukrainai uz dalību gan Eiropas Savienībā, gan NATO paliek grūtāks," atzina Bērziņa.
Tas, ka Nīderlandē, Slovākijā un Ungārijā nav tik liels atbalsts Ukrainai, sarežģī daudzus jautājumus un Eiropas spēju vienprātīgi lemt par atbalsta piešķiršanu un ieroču piegādēm.
"2024. gadā vēl jāņem vērā, ka visā Eiropā tas būs svarīgs vēlēšanu gads, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, notiks daudzās valstīs vēlēšanas, un šīs pēdējās nerāda, ka Eiropas līmenī visur ir liels atbalsts Ukrainai un ārpolitikas drošības jautājumiem," norādīja Bērziņa.
Par spīti tam, ka pārējās Eiropas dalībvalstis var ļoti vēlēties Ukrainu atbalstīt, tas, ka pāris valstis ir pret to, ir ļoti būtiski. 2024. gads solās būt ārkārtīgi diplomātiski un politiski grūts.
"Tas ir kaut kas, uz ko Putins un Krievija gaida, – uz to, ka Rietumu vienotība un atbalsts Ukrainai izsīks," uzsvēra Bērziņa.
Turklāt politiskās cīņas šobrīd notiek reizē ar stagnāciju uz frontes līnijas. Ukrainai trūkst lādiņu, bet militārā ražošana Eiropā joprojām nenotiek tā, kā tai būtu jānotiek.
"2025. gads var būt pavisam cita bilde, bet 2024. gadā inerce vairāk ir Krievijas pusē. Ziemeļkoreja un Irāna dod Krievijai vairāk lādiņus, nekā Eiropa dod Ukrainai.
Izskatās, ka Ziemeļkoreja un Irāna ir labāki draugi Krievijai, nekā Eiropa ir Ukrainai. Tas ir galīgi garām. Tāpēc mums ir jādomā par to, kā tiksim cauri 2024. gadam, kā lai mēs tiekam līdz 2025. gadam, kad varētu tā bilde būt citādāka, jo vēlēšanas būs pagājušas un retorika nomierinājusies," pauda Bērziņa.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Nākamais gads drošības politikas ekspertes ieskatā būs tikpat grūts, cik bija 2022. gads, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā.
"Nevis Krievijas dēļ, bet tā dēļ, kas notiek mūsu, Eiropas un transatlantiskajā pusē. Līdz šim Baltijas valstis, īpaši Latvija, ir pareizi varējušas gan paredzēt Krievijas ambīcijas, mērķus un tamlīdzīgi, gan skaļi un pareizi izskaidrot, pastāstīt un brīdināt pārējos Rietumus. Ir jāturpina būt skaļiem, noturēt un parādīt, ka tas nav kaut kas malā noliekams, no kā drīkst nogurt," norādīja Bērziņa.
Ukrainas plīvojošie karogi, atbalsta koncerti, ziedojumu vākšana, dažādas akcijas – tas viss joprojām ir ļoti svarīgi, lai pierādītu, ka sabiedrības līmenī Eiropas atbalsts Ukrainai joprojām ir ļoti nozīmīgs, tā joprojām ir prioritāte.
"[Nākamais] būs traks gads, bet tāpēc jāskatās uz ilgtermiņa mērķiem un uz to, ka tomēr racionālais lielais atbalsts ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tiem, kuri vēlas saliedētu, vienotu Eiropu un arī brīvo Rietumu pasauli, ir jābūt skaļākiem, jo čīkstētāji, pīkstētāji, ekstrēmisti un opozicionāri būs tikai skaļāki nākamajā gadā.
Ja tā klusā puse, ja klusais vairākums, kas atbalsta Ukrainu, turpinās klusēt, tad Ukrainai tas nāks tikai par sliktu," secināja Bērziņa.
