"Visi runā par personāla trūkumu Bundesvērā, un neviens to nezina labāk par mani," žurnālistiem sacīja ministrs.
"Šogad mums ir par septiņiem procentiem mazāk pretendentu nekā tajā pašā laika posmā pērn," norādīja ministrs, piebilstot, ka mācību periodā atbirst aptuveni 30% topošo karavīru.
Akūtās problēmas, ar kurām saskaras Bundesvērs, nāca gaismā martā, kad Vācijas parlamenta komisāre Eva Hēgle, kuras uzdevums ir pārbaudīt armijas darbību, paziņoja, ka armijā ir "pārāk maz visa" un tās kazarmas ir nožēlojamā stāvoklī.
Dažās karavīru dzīvojamās telpās trūka bezvadu interneta un pat funkcionējošu tualešu, sacīja Hēgle.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī Vācijas kanclers Olafs Šolcs solīja palielināt izdevumus armijai. Šo centienu centrālais elements ir īpašs 100 miljardu eiro fonds, taču Hēgle sacīja, ka gausās birokrātijas dēļ 2022. gadā no šiem līdzekļiem nekas tā arī netika iztērēts.
Runājot par rekrutēšanu, Pistoriuss sacīja, ka jaunajai paaudzei ir lielākas bažas par darba un privātās dzīves līdzsvaru nekā agrāk, un atzina, ka militārajā karjerā tā ir problēma. Turklāt Vācijas sabiedrība noveco, kā rezultātā daudzās nozarēs trūkst darbaspēka, un tas atspoguļojas arī militārpersonu rekrutēšanā.
"Līdz 2050. gadam mums būs par 12% mazāk cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem," norādīja ministrs.
Bundesvēram pašlaik ir mērķis līdz 2031. gadam palielināt karavīru skaitu no pašreizējiem aptuveni 180 000 līdz 203 000, lai gan Pistoriuss uzsvēra, ka šis skaitlis tiek pārskatīts.
