Medijs: Ukrainai ir plāns, kā rīkoties Zelenska nāves gadījumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Ukrainas valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja valsts prezidents Volodimirs Zelenskis ietu bojā pret viņu vērstā atentātā. Pēctecība ir skaidri noteikta Ukrainas konstitūcijā, bet eksperti ir pārliecināti, ka valsti turpmāk vadītu nevis viens līderis, bet gan "kolektīvā valdība". Ukraina stabilitāti saglabās, un, ja nākotnes scenārijā arī ir kāds vājais posms, tas, visticamāk, nav meklējams valsts iekšienē, iespējamos scenārijus vērtē medijs "Politico".

Kopš iebrukuma sākuma Zelenskis noraidīja ārvalstu sabiedroto piedāvājumu evakuēties, saviem amerikāņu sabiedrotajiem sacīdams: "Man vajag munīciju, nevis taksi". Ukrainas prezidentam ir bijusi galvenā loma starptautiskā atbalsta gūšanai Ukrainas cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem. Zelenski pazīst visā pasaulē, un viņš ieguvis starptautiskās sabiedrības cieņu. Tikmēr Krievijā daudzi viņu nīst un pat aicina nogalināt.

Dažas nedēļas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks atklāja, ka Krievijas diversijas un izlūkošanas komandas, tostarp čečeni un "Vagner" algotņi, ir veikuši vismaz duci nopietnu slepkavības mēģinājumu pret viņa priekšnieku. 

Tiek ziņots, ka pats Zelenskis neilgi pēc iebrukuma sākuma atklāja "Zoom" apspriedi ar ASV senatoriem, sakot, ka tā varētu būt pēdējā reize, kad viņi viņu redzēs dzīvu.

Tīmekļa medijs "Politico" vēstīja līdz šim izskanējušo informāciju par to, kāds un vai vispār Ukrainā izstrādāts plāns gadījumā, ja tās līderis smagi ciestu vai pat tiktu nogalināts atentātā.

Vizītes un rīcības plāns tiek turēts lielā slepenībā 

Zelenska vizītes ārzemēs tiek plānotas ar vislielāko slepenību. Dažkārt, ja informācija par tām noplūst, ceļojums var pat tikt atcelts.

Ukrainas amatpersonas negrib publiski runāt par to, kas notiks, ja Krievija nogalinātu Zelenski. Tomēr, saskaņā ar intervijām ar Ukrainas amatpersonām un likumdevējiem, kā arī analītiķiem, rīcības plāns valstī ir izstrādāts.

"Ukraiņiem ir plāni, par kuriem es nerunāšu un neiesaistīšos, lai nodrošinātu, ka pastāv tas, ko mēs dēvējam par valdības nepārtrauktību," 

tā pagājušogad sarunā ar medijiem teica ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Saskaņā ar konstitūciju pēctecības līnija ir skaidra

"Kad prezidents vairs nespēj pildīt savus pienākumus, viņa pienākumus uzņemas Ukrainas Augstākās Radas [Ukrainas parlamenta] priekšsēdētājs,"  tā "Politico" skaidroja partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") deputāts Mikola Kņažickis.

Augstākās Radas priekšsēdētājs šobrīd ir Zelenska partijas "Tautas kalps" biedrs Ruslans Stefančuks. Viņa uzticības reitings gan nav augsts – ap 40%, kas ir uz pusi mazāk nekā Zelenskim. Arī opozīcijas atbalsts viņam nav liels.

Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks
Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks

"Es gan domāju, ka tam nav nozīmes," vērtē Adrians Karatņickis, "Atlantijas padomes" (Atlantic Council) Eirāzijas centra līdzstrādnieks.

"Vadības komanda ir spēcīga, un es domāju, ka mēs redzēsim kolektīvo valdību."

Valdības padomē, visticamāk, vadošais būs Stefančuks. Padomē būtu arī  Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Savukārt ģenerālis Valērijs Zalužnijs turpinātu pildīt Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka pienākumus.

Karatņickis arī norādīja, ka, iespējams, svarīgu lomu šādā kolektīvajā valdībā varētu ieņemt arī TV zvaigzne Serhijs Pritula – viņš šobrīd vada lielu labdarības organizāciju, un Pritulam ir arī augsts sabiedrības uzticības reitings.

Kā uz Zelenska nāvi reaģētu tauta?

"Valsts ir sasniegusi ļoti būtisku solidaritātes un nacionālās vienotības punktu, tāpēc, ja ar Zelenski notiktu kaut kas šausmīgs, tas nebūtu tik būtiski, kā varētu šķist," sacīja Karatņickis, piebilstot, ka Ukraina ir izveidojusi ļoti labu administratīvo, militāro un diplomātisko iekārtu.

Ja raugās vēsturē, tad Karatņicka teikto apstiprina arī kāds uz datiem balstīts raksts, ko "Amerikas Nacionālajam ekonomisko pētījumu birojam" sarakstījuši akadēmiķi Bendžamins Džonss un Bendžamins Olkens. Tajā pētīta no 1875. līdz 2004. gadam pastrādātu 59 valstu līderu slepkavību ietekme uz varas iestādēm un karu. Secinājums bija vienkāršs:

"Autokrātu noslepkavošana rada būtiskas izmaiņas valsts institūcijās, bet demokrātu nogalināšana to nedara."

Lai arī Zelenska nāve būtu psiholoģisks šoks, Karatņickis vērtēja, ka Ukraina kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma ir mainījusies. Putina uzbrukums nāciju ir ne tikai apvienojis, bet arī palīdzējis izveidot par saviem mērķiem pārliecinātu tautu un valsts institūcijas.

Vājais posms meklējams ārpus Ukrainas

Ja nākotnes scenārijā arī ir kāds vājais posms, tas, visticamāk, nav meklējams Ukrainā, bet gan ārpus tās, starp valsts sabiedrotajiem.

Ukraiņi savu prezidentu vērtē līdzsvaroti – viņi redz līdera stiprās un arī vājās puses. Zelenski slavē par lielisko kara laika vadību un arī nopeļ par nepareiziem soļiem, jo īpaši – par nespēju labāk sagatavoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam. Prezidents asi uztver pat konstruktīvu kritiku un nereti savās kļūdās vaino citus.

Starptautiskie mediji šo Zelenska šķautni piemin reti – tie prezidentu slavē, izceļ viņa harismātisko personību un līderības spējas. Tāpēc viņa nāves gadījumā apdulluši varētu būt tieši Ukrainas sabiedrotie – viņi varētu palielināt spiedienu meklēt kompromisu un uzsākt miera sarunas, vērtē "Politico".

"Zelenskis labi pilda savu vadošo lomu šajos sarežģītajos laikos. Tomēr lielākā daļa ukraiņu uzskata, ka mēs nekad nepadosimies, mēs nekad nepakļausimies Krievijai," uzsver ukraiņu uzņēmējs Jaroslavs Ašņuks.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti