Krievijas globālās spējas sarūk
Pēdējā laikā svarīgi notikumi risinājušies Kalnu Karabahā, vietā, kur gadu desmitiem saimniekoja armēņi, bet tagad kontroli pārņem Azerbaidžāna. Līdz šim šajā konfliktā tiešā vai netiešā veidā Azerbaidžānu atbalstījusi Turcija, bet Armēniju – Krievija.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
Daudzi eksperti spekulē, ka šobrīd tur notiekošais izgaismo Krievijas militārā spēka un tēla izsīkumu, ka tās ir labas ziņas ukraiņiem.
"Pirmais jautājums par to, vai Krievija ir bijusi spējīga darīt to, ko tā solīja Armēnijai un Kalnu Karabahai? Nē! Krievijai pēc 2020. gada norunām bija jāaizstāv armēņi Kalnu Karabahā un jānotur tur miera stāvoklis. Azerbaidžāna tur iebruka pirms nedēļas, un šobrīd ir milzīgas bēgļu plūsmas no Karabahas uz Armēniju. Krievija nav izpildījusi to, ko solīja.
Pavisam dabīgs jautājums rodas armēņu pusē – vai uz Krieviju varēja paļauties, vai uz Krieviju vēl varēs paļauties? Izskatās, ka atbilde būs bijusi – nē," vērtēja Bērziņa.
Analizējot pēdējo dienu notikumus, vērts pievērst uzmanību, ka Armēnijā ieradušās vairākas augstas amatpersonas no ASV, piemēram, ASV Starptautiskās attīstības administratore Samanta Pauera, lai atbalstītu un uzklausītu armēņus. Tas liek domāt, ka Armēnijas ģeopolitiskais virziens varētu mainīties.
"Līdz šim Armēnija ir ļoti paļāvusies uz Krieviju. Šeit varbūt parādās nelielas pārmaiņas Armēnijas ārpolitikā. Ja tur viesojas augstākās ASV amatpersonas, tad varbūt mainās Kaukāzā ģeopolitiskais līdzsvars. Ja Krievija nav spējīga tajā reģionā sniegt atbalstu un radīt militāro klātbūtni, tad iespējams, ka Armēnija skatīsies citā ģeopolitiskajā virzienā," skaidroja Bērziņa.
Cik ļoti tas attiecas uz Ukrainu? Iespējams secināt, ja Krievija šobrīd nav spējīga sūtīt palīdzību uz Armēniju, ka tai izsīkst spēki.
"Globālā mērogā varbūt jā, bet, vai tas nozīmē, ka uz frontes kaut kas mainīsies – tur es teiktu, ka drīzāk nē. Krievija cenšas uzkrāt un koncentrēt savus spēkus tieši uz frontes līnijas. Īpaši tāpēc, ka tur ir bijuši jauni panākumi Ukrainai. Drīzāk mēs redzēsim, ka Krievija liks šo vienu uzsvaru uz fronti, bet perifērijā – kā būs, tā būs. Ukrainai vēl joprojām būs ļoti sīvi jācīnās," pauda Bērziņa.
Līdz ar to karš Ukrainā vairāk ietekmē Kalnu Karabahu nekā Kalnu Karabaha karu Ukrainā, jo Krievijas uzmanība nemainīgi ir vērsta uz frontes noturēšanu.
Kā amerikāņi, atbalstot Ukrainu, atbalsta paši sevi
Militārā palīdzība no ASV uz Ukrainu līdz šim ceļojusi milzīgos apmēros, un tuvākajā laikā nav plānots to būtiski mainīt. Protams, ASV iekšpolitikā līdz ar to ik pa laikam parādās satrauktas balsis par to, cik liels atbalsts Ukrainai tiek sniegts un kā tas ietekmē viņu pašu ekonomiku un aizsardzību.
Nesenas ziņas rada pamatu rēķināt, ka patiesībā amerikāņiem sūtīt atbalstu Ukrainai savā ziņā ir pat izdevīgi, jo tas nes labumu ASV iedzīvotājiem un militārajai attīstībai.
"Ko nozīmē, kad Amerika kaut ko sūta? Tas nozīmē, ka militārais ekipējums tiek aizsūtīts uz Ukrainu, bet Amerikas valdība to atmaksā saviem aizsardzības sektora uzņēmumiem, lai tie aizpilda to, kas ir iedots. Tas turpina veicināt un finansiāli atbalstīt inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstību," skaidroja Bērziņa.
Iemesls, kāpēc šobrīd Ukrainas kara kontekstā bieži baidāmies par to, vai pietiks munīcijas, lādiņu un raķešu, ir tāds, ka jau gadu desmitiem šāda veida karam šīs lietas netiek ražotas.
"Nav bijusi saprašana, ka vecmodīgam kara ekipējumam arī vajag resursus, ka tajā vajag ieguldīt. Amerikā, protams, vienmēr ir bijuši ļoti lieli militārie tēriņi un atbalsts aizsardzības sektoram, bet pēdējā laikā tas ir bijis tikai uz nākotni orientētā virzienā, uz interesantām tehnoloģijām, bet Ukrainai vajag to vispraktiskāko, visvienkāršāko," skaidroja Bērziņa.
Amerikāņu vidū par "vecmodīgu" tiek uzskatītas arī "HIMARS" sistēmas, kuras Ukrainā ir tik ļoti būtiskas un kuru tik ļoti trūkst.
"Skaidrs, ka tagad Eiropā un pasaulē ir pieprasījums pēc šādiem ieročiem, bet tas signāls nebija vēl līdz šim nonācis atpakaļ pie ražotājiem. Kāpēc tas palīdz Amerikai pašai? Amerikā, īpaši reģionos, ražo šos ieročus. "HIMARS" ražo Ārkanzasas štatā, mazā pilsētiņā, un tur tagad darba spēku palielina par 20%. Tāpat ražo tankus Ohaio štatā. Ar atbalstu Ukrainai Amerika daļu līdzekļu iegulda atpakaļ savā aizsardzības sektorā, veicinot ražošanu, kas stiprina Amerikas aizsardzību un ekonomiku, jo rada daudz darbavietu," norādīja Bērziņa.
