Siguldas trases ledus meistariem vārā ziema liek svīst desmitkārtīgi

Gaisa temperatūrai teju visu ziemu turoties ievērojamos plusos, daudz vairāk darba ir Siguldas bobsleja un kamaniņu trases ledus meistariem, kam siltais laiks ik dienu sagādā nopietnus pārbaudījumus. Siguldas trases ledus dienesta vadītājs Jānis Skrastiņš sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka praktiski visu sezonu jārēķinās ar rudenim raksturīgiem izaicinājumiem, lai nodrošinātu sportistiem maksimāli iespējamos labākos apstākļus.

Ledus meistars Jānis Skrastiņš par Siguldas trases gatavošanuMārtiņš Kļavenieks
Hokeja cienītājiem šoziem piemājas laukumos uzsaldēt ledu nav iespējams, un arī Siguldā to nevarētu izdarīt bez saldēšanas iekārtām. Turklāt augstās gaisa temperatūras dēļ ir jāsaldē vairāk un līdz ar to elektroenerģijas patēriņš kāpj debesīs, paskaidroja Skrastiņš.
 

Ziemas šosezon Siguldā praktiski nav, un visu laiku valda rudens ar lietu un mitrumu, atzina Skrastiņš. Pieredzējušais ledus meistars ir pārliecināts, ka

šosezon viņa amata brāļiem ir vismaz 10 reižu vairāk darba nekā pirms gada.

Ja gaisa temperatūra tuvojas +10 grādiem, trases sistēmā tiek nodrošināts -12 grādu aukstums un milzīgā kontrasta dēļ veidojas sarma. Meistariem ik dienu ledus jāēvelē, un trase bieži krājas pilna ar sniegu. "Cenšamies uzturēt ledu pēc iespējas labāk, bet tas ir grūti," paskaidroja Skrastiņš.

Siguldā šosezon risinājās Pasaules kausa posms gan kamaniņu sportā, gan bobslejā un skeletonā, kur tika sadalītas arī Eiropas čempionāta medaļas. Skrastiņš atzīst, ka klasiskā ziemā trase būtu bijusi ātrāka, tādēļ

braukšanai un stūrēšanai sportistiem tā šoreiz padevās vieglāk nekā tad, ja valdītu -10 grādu sals.

Skrastiņš visu trasi izstaigā vismaz divreiz dienā, taču ledus meistariem katram ir savs sektors, par ko atbildēt. Katrā sporta veidā ir savas nianses arī trases sagatavošanā. Piemēram, skeletonā galvenais ir sagatavot starta zonu un ieskrējiena gropi, kas bobslejā nav tik būtiski, paskaidroja ledus meistars.

Siltās ziemas dēļ kvalitatīva starta zona šosezon ir problēma visā Eiropā, bet Siguldā jo īpaši, uzsvēra Skrastiņš. Tā kā Siguldā starta estakāde ir teju 30 metru virs zemes virsmas, tur allaž pūš vējš un siltais gaiss kausē ledu, turklāt sacensībās televīzijai nepieciešamā apgaismojuma dēļ tiek atvērtas žalūzijas un trasē iespīd saule.

Ledus meistari par trases profiliem konsultējas ar sportistiem, jo paši nav braucēji.

Ne vienmēr paša izdomātās virāžu ieejas, izejas un pārejas būs braucējam labākais variants, lai gan trases virsmas formēšanas pamatus zina visi, sacīja Skrastiņš. Tomēr ir jautājumi, kuros nepieciešama saziņa ar braucējiem, un ledus meistari netaisa visu uz savu galvu. Kamaniņu sportā Skrastiņam labs kontakts izveidojies ar pieredzējušo sportistu Ināru Kivlenieku, kura ieteikumus viņš uzklausa.

Pirms Soču ziemas olimpiskajām spēlēm Skrastiņu sauca palīgā, lai Krievijā saglābtu trasi un sagatavotu to sacensībām. Viņš atzīst, ka neko traģiskāku profesionāļa gaitās nav piedzīvojis un cer, ka Siguldā nekad tāda situācija nebūs jāpiedzīvo. "Visi zina, kādi ir zemes ceļi pavasarī, kad nokūst ledus. Tāda bija arī [Soču] trase. 18 stundas no vietas tikai līmējām, līdz tā bija kaut kāda," viņš atceras. Tagad gan arī Sočos meistari ir pieredzējuši un var sagatavot ledu augstākajā kvalitātē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziemas sports
Sports
Jaunākie
Interesanti