Sporta ziņas

Radiosports. Andris Bruņenieks

Sporta ziņas

FK «Jelgava» atsāk āra treniņus

Visu laiku izcilākais šķēpmetējs pasaulē Jānis Lūsis

Olimpa izredzētais klusais darītājs. Šķēpmetēju Jāni Lūsi pavada pēdējā gaitā

Šķēpmetēja Jāņa Lūša vārds ir kā etalons spēkam, mērķtiecībai, vīrišķīgumam un krietnumam. Vienīgais latvietis, kurš izcīnījis visu trīs kalumu olimpiskās medaļas – zelta, sudraba un bronzas. Viņš nekad nav bijis runātājs, bet darītājs – tā par Lūsi saka viņa laikabiedri. Otrdien, 5.maijā, Jāni Lūsi pavadīs pēdējā gaitā uz šīs zemes, bet viņa padarītais sportiskās karjeras un dzīves laikā nekur nepazudīs. 

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija 1987. gadā Jāni Lūsi atzina par visu laiku labāko šķēpmetēju pasaulē, bet 2014. gadā viņu uzņēma šīs federācijas Slavas zālē. Lūša karjerā gūtie panākumi runā paši par sevi - izcīnīts olimpiskais zelts 1968. gadā, sudrabs 1972. gadā un bronza 1964. gadā. Tāpat Lūsis četrkārt kļuvis par Eiropas čempionu un 12 reizes - par PSRS čempionu. 

Atvadas no izcilā vieglatlēta Jāņa LūšaMārtiņš Kļavenieks

    Lūša dominanci pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados mūsdienās pat grūti aptvert. Latvijas vieglatlētikas vadošais statistiķis Andris Staģis esot aprēķinājis, ka šķēpmetējs karjerā uzvarējis 200 no gandrīz 300 aizvadītajām sacensībām. 

    Jānis Lūsis (trešais no kreisās) līdzās citiem laureātiem pēc uzņemšanas vieglatlētikas Slavas zālē

    Jānis Lūsis jaunībā studēja tagadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, izcilajā 13. grupā. Viņa kursabiedrs Pēteris Tabūns atceras, ka Lūsis nekad nav dižojies ar sasniegto. Lai gan Lūša sasniegumi bija zināmi ikvienam, lielība viņam nepiemita, čempionam savas dienas vadot mierīgi un klusi. 

    Laikabiedri teic, ka Lūsim deguns nekad nav pacēlies mākoņos sportisko sasniegumu dēļ. Viņš allaž bijis pieticīgs un ļoti cilvēcīgs. Arī attiecībās ar sāncenšiem sektorā.

    Lūsis savulaik labsirdīgi pasmējās par sacensību iznākumu Minhenes olimpiskajās spēlēs, kur vienīgo reizi sezonā viņš nekļuva par sacensību uzvarētāju, sudraba medaļu nopelnot ar rezultātu, kas tikai divus centimetrus atpalika no čempiona Klausa Volfermana.

    Jāņa Lūša un Klausa Volfermana starts 1972. gada olimpiskajās spēlēs

    "Ja esi [olimpiskais] čempions, sudrabs jau vairs nebija tik nozīmīgs. Skaitījos [Minhenē] viens no favorītiem, sezonas laikā uzstādīju pasaules rekordu, un sezonas laikā man praktiski nebija neviena pretinieka," 1972.gada olimpisko sacensību gaisotni vēlāk raksturoja Lūsis. "Volfermans bija nopietni gatavojies, un mājās viņam izdevās uzvarēt. Apsveicu viņu, un palikām labi draugi." 

    Jānis Lūsis mūžībā devās 29. aprīlī 80 gadu vecumā. Atvadīšanās no izcilā sportista notika Rīgas krematorijā.

    Jāni Lūsi izvada mūžībā 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vieglatlētika
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti