Sporta ziņas

Latvijas čempionāts ūdens motosportā

Sporta ziņas

Latvijas čempionāts ūdens motosportā. Ņikita Lijcs

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vai ziemā būs, kur sportot?

Sporta nozarē enerģijas sadārdzinājumu plāno mīkstināt, prioritāri balstītu bērnu nodarbības

Straujais energoresursu cenu kāpums nopietni apdraud sporta infrastruktūras turpmāku darbību. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka tiek plānots atbalsts elektroenerģijas tarifa pieauguma daļējai kompensēšanai ne tikai uzņēmumiem, un tas atvieglotu maksājumu slogu arī sporta klubiem.

ĪSUMĀ:

  • Ledus hallēs lielāko daļu laika darbojas bērni, bez valsts atbalsta krasi pieaugtu izdevumi vecākiem.
  • Peldbaseiniem smagākā situācijā nonākuši uzņēmumi, kas patērē gāzi.
  • Valsts atbalstu sporta objektiem paredz elektroenerģijas tarifa daļējai kompensēšanai virs noteikta cenas sliekšņa.
  • Atsevišķu mērķētu finanšu atbalstu sporta nozarē Ekonomikas ministrijā neplāno.
  • Sporta organizāciju vadītāji atbalsta priekšlikumus valdībā var iesniegt paši ar nozares ministra starpniecību.

Vissūrākā dzīve piemeklējusi ledus halles. Piemēram, "Volvo" hallei Rīgā septembris atnesis 140 000 eiro elektrības rēķinu, kas ir ievēroji lielāks, nekā pieredzēts jebkad iepriekš. Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns lēš, ka bez pienācīga valsts atbalsta halles vai nu bankrotēs, vai arī uzstādīs pakalpojuma lietotājiem neaizsniedzamu cenu latiņu.

"Jebkurā hallē amatieri aizņem 2–3 stundas. Visu pārējo laiku aizņem bērnu hokejs vai daiļslidošana," paskaidroja Miļuns. "Tātad viss šis [sadārdzinājums] gulsies vai nu uz bērnu vecākiem, vai ledus hallēm."

Gaidāmā ziema solās būt nopietns pārbaudījums arī peldbaseiniem, it sevišķi tur, kur galvenais energoresurss ir gāze. 

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs pastāstīja, ka gāzes lietotājiem sadārdzinājums sasniedz pat 10 reižu. 

"Ja iepriekšējā sezonā tarifs bija apmēram 39–50 eiro par megavatstundu, tad tagad tie ir 300, ir pat dzirdēti 360 eiro par megavatstundu. Sadārdzinājums ir piecas, astoņas, pat desmit reizes," teica Platonovs.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents nav dzirdējis, ka kāds baseins jau taisītos uz slēgšanu. "Rimi" Olimpiskais centrs izdzīvošanas nolūkos jau vasarā sāka īstenot dažādus energoresursu taupības pasākumus un ievērojami cēla pakalpojumu cenas – individuālajiem apmeklējumiem par 20%, bet organizācijām – par 23%.

"Veicam dažādas darbības, kas ļautu samazināt kopējo patēriņu visā ēkā par 10–15%," paskaidroja "Rimi" Olimpiskā centra pārstāve Renāte Franke. "Plānots, ka, īstenojot visu taupības pasākumu kopumu, izdevumi pieaugs mazāk – nevis desmit, bet piecas reizes."

Savukārt ekonomikas ministre Indriksone paskaidroja, ka

top vispārējs atbalsta instruments, kas noteikti mīkstinās lielo sadārdzinājumu, lai arī nevienam neatgriezīs situāciju, kāda bija pirms gada.

"Plānotais atbalsts ir visām juridiskām personām. Tas nozīmē, ka ne tikai uzņēmumiem, bet arī institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, jo ir arī sporta klubi," uzsvēra Indriksone. "Atbalsts būs elektroenerģijas tarifa pieaugumu mazināšanai neatkarīgi no tā, kā uzņēmējs pērk elektroenerģiju. Valsts daļēji subsidēs šo tarifu virs noteikta sliekšņa. Šobrīd mēs plānojam, ka slieksnis varētu būt līdzīgi kā mājsaimniecībām virs 160 eiro par megavatstundu. Mūsuprāt, 50% atbalsts būtu tas, ko valsts varētu atļauties."

Īpaši sporta nozares specifikai tēmēts atbalsts pašlaik nav Ekonomikas ministrijas plānos. Arī valstij simtprocentīgi piederošā uzņēmuma "Latvenergo" rekordpeļņu nav paredzēts novirzīt sporta nozarei, jo esot citas prioritātes.

Sportā kā prioritāti Indriksone nosauca bērnu nodarbību nepārtrauktības nodrošināšanu.  

"Jāvērtē tas, ka ne visu iztrūkstošo finansējumu vajadzētu likt uz vecāku pleciem. Noteikti būtu jāiesaistās visām pusēm," teica Indriksone. "Valstij ar savu daļu, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāvērtē, varbūt ir stratēģiskās būves, kuras ir obligāti nodrošināmas un saglabājamas. Noteikti arī pašvaldībām būs jānāk palīgā nosegt izmaksas, lai bērni varētu turpināt sportot."

Lai arī pirmos lielos rēķinus sporta būvēs jau ir saņēmuši, Indriksone nepiekrīt, ka atbalsta pasākumi būtu jau nokavēti. Ekonomikas ministrija jau pavasarī aicinājusi infrastruktūras uzturētājus veikt energoresursu taupības pasākumus.

Ja sporta nozari neapmierina pašlaik plānotie atbalsta mehānismi, sporta organizāciju vadītāji paši var iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā.

Tiesa gan, to var izdarīt tikai ar valdības locekļa starpniecību, kurš ir politiski atbildīgs par attiecīgo jomu, nozari vai apakšnozari. Sporta gadījumā tā ir izglītības un zinātnes ministre. Ja par nozari atbildīgais ministrs priekšlikumu virzīt atsakās, tad, iesniedzot ministra pamatotu rakstisku atteikumu, paliek vēl iespēja vērsties pie premjera.

Pašlaik grūti prognozēt, vai plānotie atbalsta pasākumi palīdzēs sporta infrastruktūrai izdzīvot, tāpēc varbūtība, ka sporta organizācijas pašas izstrādā savus priekšlikumus un izmanto likumā paredzētās tiesības, nebūt nav nereāla.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti