ĪSUMĀ:
- Atteikšanos no LVM ziedojumu prakses Zemkopības ministrijā skaidro ar dalīšanas necaurskatāmību.
- Par LVM ziedojumu pārtraukšanu vienojās zemkopības ministrs un premjers.
- Sportam paredzēto LVM ziedojumu naudu sporta organizācijām plāno novirzīt caur valsts budžetu un tā prioritātēm.
- LVM iespēju ziedot varētu saglabāt, bet ne kā pastāvīgu finanšu avotu atsevišķām organizācijām.
- Pēc LVM ziedojumu atcelšanas politiķiem būs jālemj, kādām sporta budžeta programmām LVM peļņu novirzīt.
- Par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā par kritērijiem kompensējošā finansējuma dalīšanā vēl tikai lems.
Pētot situācijas cēloņus, Latvijas Televīzijai (LTV) tā arī neizdevās noskaidrot, kurš iepriekš pieņēma lēmumu par ziedojumu sadali, jo LVM aicināja ar jautājumiem vērsties pie akcionāra Zemkopības ministrijas, savukārt tā – pie uzņēmuma. Pēc LTV sižeta pacietības mērs pilns bija premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"). Viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs sižeta interneta adresi iekopēja pat savā rakstiskajā atbildē LTV Kultūras redakcijai, kad skaidroja lēmumu atcelt ziedojumus ne tikai sportam, bet arī kultūrai.
LVM ziedojumu novirzīšana atsevišķiem ar sporta jomu saistītiem projektiem sabiedrībā radīja bažas par necaurskatāmu valsts finansējuma sadalījumu, paskaidroja Sabajevs.
Savukārt Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka
LVM peļņa būtu jāsadala caur valsts budžetu, nevis ziedojumiem.
"Man bija pagara saruna ar premjerministru Krišjāni Kariņu par šo. Es principā to uzskatu par absolūti nenormālu praksi," teica Šmits. ""Latvijas Valsts meži" kā jebkura cita kapitālsabiedrība pieder Latvijas valstij. Tās peļņai būtu jānokļūst valsts budžetā, un caur budžetu, saliekot kopējās prioritātes, arī būtu jāpiešķir [finansējums]."
Lēmums noraut rokas bremzi tika pieņemts pēdējā brīdī divu valdības pārstāvju sarunas gaitā.
"Man bija plāns, ka es šo [LVM ziedojumu praksi] izbeidzu ar 2024. gada budžetu. Tā kā starp politiskajām partijām nebija vienošanās par šo [ziedojumu] sarakstu, tad mēs ar Krišjāni Kariņu nolēmām to izbeigt tagad. Jau uzreiz," atzina Šmits.
Zemkopības ministrs paskaidroja, ka
organizācijas, kam ziedojumi bija plānoti, naudu saņems tik un tā, taču valsts budžeta programmās.
Ilgus gadus praktizētā dažu atsevišķu sporta organizāciju finansēšana caur LVM kontu tiks izskausta.
"Tie patiesībā sen vairs nav ziedojumi – ar to rēķinās kā ar pamata naudu," uzsvēra Šmits. "Ziedojums ir kaut kas ārkārtējs, noteiktam mērķim. Pie tā ir jāatgriežas. Es nesaku, ka LVM nedrīkst ziedot. Viņi drīkst ziedot, bet sakarā ar mežu. Tur, kur tas ārkārtas gadījumos vajadzīgs, nevis, es atvainojos, uzturēt Basketbola savienību katru gadu."
LVM ziedojumi sportam jau vēsturiski bija skandālu apvīti. 2011. gadā solidāri pa pusmiljonam eiro katrs ziedojumus saņēma basketbola klubi "Ventspils" un "VEF Rīga". To vadībā bija abu tā brīža koalīcijas partiju – "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – ietekmīgi politiķi Edgars Jaunups un Aivars Lembergs. Zīmīgi, ka ziedojumus komandas saņēma caur Latvijas Olimpisko komiteju, lai arī abi ir privāti klubi, bet vīriešu basketbola izlase olimpiādē nav spēlējusi vēl šobaltdien.
Pret tādu precedentu skaļi iestājās vairāki olimpieši, tāpēc politiķi pieņēma jaunus ziedojumu sadalījuma principus. Tie kalpoja 11 gadus – līdz pat pērnā gada nogalei.
Ziedojumu atcelšana rada jaunu spēles laukumu, jo politiķiem būs jālemj, kādām sporta budžeta programmām LVM peļņu turpmāk novirzīt.
Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatrada nevienu, kas varētu uz Latvijas Televīzijas jautājumiem atbildēt kameras priekšā klātienē vai attālināti. Rakstiskas atbildes iesūtīja ministres Andas Čakšas (''Jaunā Vienotība'') padomnieks un basketbola treneris Ainars Bagatskis, vēstot, ka vienotu kritēriju sistēmu vēl jāievieš.
"Latvijas sporta nevalstiskajām organizācijām ar ziedojumiem no valsts kapitālsabiedrībām piesaistītā finansējuma daļa ir būtiska, tāpēc, valdībai domājot par sistēmas maiņu, noteikti būtu jāpiedāvā līdzvērtīgs kompensējošs modelis. Kritēriju izstrādāšana ir ļoti atbildīgs un nozīmīgs process, kam nepieciešams pietiekams laiks un kurā būtu jāiesaistās visām pusēm, lai izveidotu vienotu kritēriju sistēmu un to ieviestu sporta federāciju finansēšanā," norādīja Bagatskis.
Konkrētu ieceru, plānu vai redzējuma IZM nav,
līdz ar to tā sauktās "mežu naudas" likteni vēl ieskauj liela nenoteiktības migla.
