Latvijas krievu sportistus aicina uzrunāt sabiedrību nesvinēt 9.maiju un nosodīt Krievijas agresiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vairāk nekā 50 Latvijas sporta žurnālistu aicina krieviski runājošos pašmāju sportistus un funkcionārus uzrunāt sabiedrību nesvinēt 9. maiju, lai spertu svarīgu soli sabiedrības vienošanā, kad arvien turpinās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. 

Sportisti ir ievērojama sabiedrības daļa, kuras viedoklis allaž ir ticis uzklausīts, tādēļ otrdien publicētajā aicinājumā žurnālisti mudina atlētus publiski un aktīvi paust nosodījumu Krievijas agresijai. 

Karš Ukrainā ir neatgriezeniski mainījis daudzu miljonu ukraiņu dzīvi, tādēļ arī Latvijas sportistiem un visai sporta sabiedrībai ir svarīgi paust savu viedokli, vērsties pie kolēģiem Krievijā un neklusēt, lai apturētu agresoru Ukrainā, pauda aicinājuma autori.

"Ukrainas karodziņš sociālajos tīklos vai ieraksts "Stop the War" (Apturiet karu) ir atbalstāms, tomēr sportistu publiski paustajam viedoklim sociālajos tīklos vai medijos ir daudz lielāks spēks. Esam drosmīgi un nestāvam malā!" vēstīts aicinājumā.

Sporta žurnālisti arī aicina sportistus, kuru dzimtā valoda ir krievu, vērsties pie tautiešiem, lai mainītu attieksmi pret 9. maiju un attālinātos no Kremļa šovinistiskajām svinību tradīcijām. Aicinājuma autori aicina kara upurus godināt ar lielajai pasaules kara traģēdijai atbilstošu klusu piemiņas brīdi kopā ar pārējo Eiropu 8. maijā.

"Katrs neatnākušais cilvēks un katrs nenoliktais zieds pie Uzvaras pieminekļa būs solis uz vienotāku Latviju," pauda vēstījumu parakstījušie žurnālisti.

Krievijas nežēlīgais karš pret Ukrainu 9. maiju ir padarījis par īpaši aktuālu jautājumu arī Latvijā, jo ikviens ar savu izvēli un rīcību var atņemt Kremlim argumentus par "tautiešu aizstāvēšanu". 9. maija svinēšanas tradīcijas nebūs iespējams mainīt vienā dienā un vienā gadā, bet, tikai sperot pirmos soļus, var cerēt, ka pēc 10 vai 20 gadiem šis jautājums vairs nešķels Latvijas sabiedrību, norādīja aicinājuma autori. 

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau apmēram pieci miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas

Dokumenti

SportaZurnalistuAicinajumsSportaSabiedribai.docx.pdf

Lejuplādēt

64.75 KB

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti