Iespējams, valsts finanšu dalīšanas process būtu jāpārņem IZM vai kādai tās padotības iestādei, lai naudu sadalītu tieši, bez daudzo sporta organizāciju starpniecības, pastāstīja Severs. Sporta organizācijas izmaiņu nepieciešamību atbalstot, bet vēlas tās īstenot pakāpeniski.
Valdības rīcības plāns sporta nozarē paredz finansēšanas modeļa pilnveidošanu, tostarp izvērtējot arī iespējas nodrošināt papildu naudas piesaistīšanu no azartspēlēm, alkohola un tabakas tirdzniecības. Rīcības plāns paredz līdz 30.septembrim Nacionālajā sporta padomē iesniegt priekšlikumus par nozares prioritātēm.
Kā netaisnīgu Severs raksturoja pašreizējo sistēmu, kas katrai olimpiskajai federācijai no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) paredz 21 000 eiro, bet neolimpiskajai federācijai ir tikai 1000 eiro bāzes finansējums. Nereti neolimpiskie sporta veidi gan mēdz būt populārāki un piesaista lielu skaitu sportotāju.
Izskatīšanai ir sagatavota 10 kritēriju sistēma, kas noteiktu finansējuma sadalīšanu sporta veidiem pēc iesaistīto dalībnieku skaita, gūtajiem panākumiem, kā arī prestiža Latvijā un pasaulē. Jau iepriekš tika neoficiāli runāts, ka resursi nav bezizmēra, tādēļ valsts finansējums būtu koncentrējams augstu sasniegumu sportā, lai Latvija konkurētu ar pasaulē vislabākajiem, uzsvēra Severs. Viņš arī norādīja, ka finanses jāpārvalda caurspīdīgāk, un jauns Sporta likums ir nepieciešams, lai noteiktu nozares pārvaldības principus.
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītajā darba grupā ir vienprātība, ka prioritāte sportā ir bērni un jaunieši, bet nākamais līmenis ir augstu sasniegumu sports, kur jāspēj talantus atklāt un noturēt. Nepieciešams arī veicināt fizisku aktivitāšu popularitāti sabiedrībā.
Kā nepieciešamu Severs raksturoja Latvijā īstenoto nodokļu reformu, bet pēc tās sporta nozarē zuda 54% finansējuma ziedojumu sadaļā. No izmaiņām ne tik daudz cieta valsts labākie sportisti, kam atbilstoši iespējām viss ir nodrošināts, bet lielākie sarežģījumi ir zemākā līmenī sporta klubos, atzina Sporta departamenta direktors.
Severs aicina nozarē arī pievērst uzmanību sporta organizāciju reputācijai un piedāvātajām vērtībām, lai uzņēmējiem nebūtu šaubu par labu pārvaldību, kas var ietekmēt vēlmi ziedot.
Jau vēstīts, ka sporta organizācijas turpina apspriest nostādnes Sporta likumā, kur jānosaka arī prioritāri atbalstāmie sporta veidi. Diskusijas turpināsies līdz septembra beigām, kad Nacionālajā sporta padomē būs jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par prioritārajiem virzieniem sporta politikā.
