ĪSUMĀ:
- Ne visi kritēriji raksturo sacensību nozīmību, vērtējuma punktus var iegūt arī mazsvarīgos aspektos
- Vēlme pēc tipogrāfijā drukātām sacensību programmiņām ir pretrunā zaļajai domāšanai
- Autosporta organizators Raimonds Strokšs rosina vērtējumā iekļaut ekonomisku efektu veicinošus faktorus
- Maratona rīkotājs Aigars Nords valsts ieguldījumu atvēlētu tikai kā visiem izdevīgu tramplīnu uz iepriekš nebijušu līmeni
- Pasākumu ekonomiskās atdeves aprēķinus rosina uzticēt neatkarīgiem vērtētājiem
Vislielāko punktu skaitu veido sacensību statuss – maksimālos 24 punktus piešķir pasaules čempionātam, attiecīgi mazāk pienākas cita statusa sacensībām. Piemēram, Pasaules kausa posma rīkošana tiek novērtēta ar 12 punktiem.
Otrs nozīmīgākais kritērijs ir plānotais sportistu skaits, kam seko plānotais dalībvalstu skaits. Šo kritēriju nozīmīgais svars raisa vielu pārdomām, vai vairāk vienmēr nozīmē arī skaļāk un labāk. Piemēram, Federācijas kausa mačam tenisā būtu ļoti grūti izpelnīties augstu vērtējumu, jo duelī sacenšas divas valstu komandas.
Kolorītākais 12 kritēriju vidū ir sacensību programmiņas biezums un drukāšanas kvalitāte.
Trīs punktus var nopelnīt, ja tā ir vismaz 11 lappuses bieza un drukāta tipogrāfijā. Divi punkti, ja tā ir plānāka par 11 lappusēm, bet tik un tā drukāta tipogrāfijā. Viens punkts, ja tā ir kopēta ar biroja tehniku un ir vismaz divas lappuses bieza.
Trīs punktu maksimums par sacensību programmiņas biezumu ir pielīdzināmi punktiem, ko saņem organizatori, ja sacensības norit vismaz trīs dienas, ja interneta tiešraidē ar komentētāju translē vismaz 50% sacensību kopējās norises, vai arī, ja skatītāju skaits klātienē ir ieslīdējis tūkstošos.
Autosporta organizators Raimonds Strokšs Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka
Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) seminārā ieteikts drukāt pēc iespējas mazāk.
"Esiet pēc iespējas zaļāki un nedrukājiet neko, ja vien tas ir iespējams," FIA ieteikumus nosauca Strokšs. "Tas mainās. Ir jāiet laikam līdzi, un arī kritērijiem ir jāseko."
Savukārt sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps uzskata, ka nav viens optimālais modelis kritēriju izstrādē, jo viss ir atkarīgs no valsts izvirzītajiem mērķiem starptautisku sporta pasākumu līdzfinansēšanā.
"Mēs varam uz to skatīties dažādi – kā uz īsu īstermiņa efektu, kas varētu būt ekonomisks efekts. Mēs varam skatīties uz ilgtermiņu, kas varētu būt lielāka iesaiste konkrētajā sportā," teica Zeps. "Tas savukārt varētu veicināt lielāku iesaisti sportā un sakrist ar valsts veselības mērķiem. Liekot to visu kopā, kritēriji var būt izstrādāti diezgan plaši."
Strokšs par svarīgu aspektu uzskata ārzemnieku ierašanos gan dalībnieku, gan apmeklētāju lokā.
"Cik dienas viņi šeit pavada uz vietas, kādi ir aptuvenie tēriņi, ko viņi varētu te iztērēt," paskaidroja Strokšs. "Tas ārkārtīgi mainās no pasākuma uz pasākumu. Piemēram, rallijā lielākā daļa komandu te pavada 7–10 dienas, kas ir ļoti daudz, salīdzinot ar jebkuru citu sporta veidu. Papildus nāk tas, ka viņi ļoti daudz pārvietojas ar automašīnām, uzpilda degvielu, kas ir vēl viens ieguvums. Plus, kur to visu [mediji] rāda un cik cilvēkus tas sasniedz."
"Rimi" Rīgas maratona organizators Aigars Nords uzskata, ka valstij būtu jāiesaistās sporta pasākumu finansēšanā tikai gadījumā, ja tas palīdz sasniegt iepriekš nebijušu līmeni. Viņaprāt, valsts finansējumam nav jākalpo tam, lai pasākums vispār notiktu.
"Sporta pasākumiem ir jāspēj pašiem sevi nodrošināt, valstij nav jājaucas sporta uzņēmējdarbībā, mēs paši tiksim galā," sacīja Nords. "Bet, kur ir runa par iespēju iedot superīgu tramplīnu, no kā labums ir gan valstij, gan organizatoriem, tad es saredzu valsts iesaisti. Tad visiem jābūt vienādiem spēles noteikumiem."
Viens no galvenajiem argumentiem, ko min teju visi organizatori, ir pasākumu ekonomiskā atdeve.
Šāds kritērijs nav atrodams LSFP tabulā, taču organizatoru aprēķinus varas pārstāvji vienmēr ir ņēmuši vērā, lemjot par valsts finansējuma piešķiršanu.
Zeps rosina pasākumu ekonomiskās atdeves rēķināšanu turpmāk uzņemties valstij, šādam mērķim nolīgstot neatkarīgu auditoru kompāniju.
Ja šie aprēķini ir svarīgi lēmumu pieņemšanā, tie nebūtu jāveic pašiem organizatoriem.
"Skaidrs, ka organizators vienmēr būs ieinteresētāks bildi parādīt labāku nekā patiesībā, ja runa būs par naudas piešķiršanu konkrētajam pasākumam," nepieciešamību iegūt objektīvu skatījumu raksturoja Zeps. "Ja pasākums ir augstas kvalitātes un spēj izpildīt kritērijus vai sasniegt izvirzītos mērķus, tad jau atskaitēm vajadzētu būt kārtībā arī tad, ja to veic neatkarīgi auditori."
2021. gadā starptautisku sporta pasākumu līdzfinansēšanai valsts tērēs vismaz apmēram četrus miljonus eiro. Summas lauvas tiesu virzīs pasaules čempionātam hokejā.
