Pilnu atlabšanu no Covid-19 sekām 2022.gadā sagaida 43% aptaujas dalībnieku, bet apmēram tikpat liels skaits uzskata, ka būs jāsagaida 2023. līdz 2025.gads. Apskatā secināts, ka sporta sektors nav ieradis rīkoties ārējas krīzes situācijā, jo iepriekš lielākos sarežģījumus radīja iekšējas problēmas, piemēram, korupcija un dopings. Rezultātā tikusi īstenota tuvredzīga finanšu un naudas plūsmas politika bez laicīgi ieviestas riska vadības.
Sporta nozares izaugsmei nākamajos trīs līdz piecos gados prognozē sarukumu no nesenajiem astoņiem procentiem līdz 3,3 procentiem gadā. Apmēram trešdaļa aptaujāto atzina, ka ikgadējā izaugsme būs nulles līmenī vai zem tās. Izaugsmes perspektīvas lielākoties saista ar ASV tirgus atvēršanos bukmeikeru uzņēmumiem. Citās jomās sagaida izaugsmi, kas būtu ne lielāka kā 2-3% gadā, bet ienākumiem no biļešu pārdošanas un viesmīlībai kāpumu neparedz.
Krīzes situācijā paplašinās plaisa starp lieliem un maziem sporta uzņēmumiem, secināts pētījumā. Nozarē lēš, ka ienākumu kritums krīzes dēļ sasniegs 30-40%, bet mazliet vairāk nekā puse aptaujāto saskata, ka pašreizējā sporta piramīdas struktūra saskaras ar eksistenciāliem draudiem. Pētījuma autori piebilst, ka industrija varētu arvien ciešāk tuvināties Ziemeļamerikas modelim, kur sporta nozares attīstību nosaka privāti uzņēmumi un to interese gūt no saviem ieguldījumiem peļņu. PwC aptaujā piedalījās 780 respondenti, kas lielākoties darbojas Eiropas valstīs.
Pētījuma autori secina, ka labākas perspektīvas pārvarēt krīzi būs hibrīda sporta veidiem, kas sapludina reālu darbību ar virtuālo vidi. Lai gan labākie futbolisti, basketbolisti un tenisisti arvien būs atalgoti ar milzīgiem līgumiem, profesionālu sportistu skaitam prognozē sarukumu. Savukārt līdzjutējiem paredz virtuālu iesaistīšanu multiplatformās, lai ieinteresētu viņus par attiecīgā sporta veida aktivitātēm.
Pārliecinoši labākās izredzes palielināt ienākumus pētnieki saskata e-sportā, kam topā tālāk seko futbols, basketbols, urbānie sporta veidi, teniss un golfs.
