Pēc milzīgā dopinga skandāla ir diskvalificēta Maskavas antidopinga laboratorija. Taču Berķis sarunā ar “Sporta studiju” mierināja, ka Latvijas puse savus paraugus uz Krievijas galvaspilsētu nav sūtījusi. “Mēs nekad uz Maskavu neesam sūtījuši proves. No sākuma, kad 2003. gadā Sporta medicīnas centrā tika izveidota antidopinga nodaļa, mēs sūtījām uz Zviedriju, Stokholmas laboratoriju, pēc tam mēs daudzus gadus sūtījām uz Helsinkiem, un no šā gada marta mēs sūtam uz Drēzdenes laboratoriju Vācijā visus paraugus,” pastāstīja Berķis.
Kā izvairīties no dopinga skandāliem un negodprātīgiem kontrolieriem? “Kā jebkurā profesijā, mēs nevaram izvairīties pilnībā no negodprātīga darba veicējiem. Šobrīd ir kontroles mehānismi, ir jāsniedz atskaites, tāpat ziņojumi var tikt salikti kopā no daudz un dažādiem dopinga kontrolieriem, un, ja tur rodas nesaskaņas savā starpā, tad var izdarīt secinājumus un skatīties, kā tas darbs tiek veikts. Tāpat kā Starptautiskā Vieglatlētikas savienība arī izmanto daudz un dažādu organizāciju dopinga kontrolierus,” savā pieredzē dalījās Berķis.
WADA ziņojums nebūt nav bijis pārsteigums, un jau pēc Vācijas televīzijas kanāla “ARD” rādītās dokumentālās filmas par dopinga izplatību Krievijas un Kenijas vieglatlētu vidū bija skaidrs, ka skandāls ir neizbēgams. Taču Berķis pauda uzskatu, ka pārbaudāmas būtu arī citu valstu dopinga kontroles institūcijas, un ne jau tādēļ, ka pret kādu būtu aizdomas, bet gan lai būtu pārliecība, ka tur viss kārtībā.
