ĪSUMĀ:
- Sportojošas transpersonas Latvijā ir – jautājums nav tikai teorētisks
- Kā reaģēt uz situāciju, sāks domāt pēc sportot gribošu transpersonu skaita pieauguma
- Pasaules prakse transpersonu dalībā sportā ir krasi atšķirīga
- Vispirms, iespējams, jāizlemj, vai dzimumu uzskatīt par bioloģisku vai psiholoģisku jēdzienu
Starptautiskā Olimpiskā Komiteja (SOK) 2015. gadā transpersonām atļāva piedalīties olimpiskajās spēlēs arī sieviešu konkurencē, ja personas testosterona līmenis nepārsniedz noteiktu robežu. Transpersonas drīkst piedalīties sieviešu sacensībās, ja identificē sevi kā sievieti un 12 mēnešus pirms sacensībām kopējais testosterona līmenis nepārsniedz 10 nanomolus litrā.
Amerikāņu peldētāja Lia Tomasa, kura bioloģiski ir dzimis vīrietis, pēc hormonu terapijas sākšanas triumfēja koledžu sacensībās peldēšanā sievietēm. Savukārt Tokijā 2021. gadā olimpiskajās spēlēs sieviešu svarcelšanā startēja transpersona Lorela Habarda.
Arī Latvijā jauno sportistu vidū sāk parādīties pirmās transpersonas,
sarunā ar Latvijas Televīziju pastāstīja Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.
"Manā praksē ir divi pusaudžu sportisti – viens individuālajā cīņu sportā un viens komandu sportā, kur ir šāda [transpersonu] situācija," paskaidroja Konstantinovs.
Sporta likumā ir uzsvērts vienlīdzības princips, kas paredz ikvienam tiesības nodarboties ar sportu. To var interpretēt ļoti dažādi, un
par sportu atbildīgās amatpersonas jautājumā par transpersonu iesaisti proaktīvu darbību neplāno.
Kā reaģēt, sāks domāt, kad sacensties gribošu transpersonu Latvijā būs vairāk. Arī ideju savam regulējumam Latvijā pagaidām nav.
"Šobrīd es tieši tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu kas speciāli jāatrunā likumdošanā, bet mums noteikti ir jāseko līdzi starptautisko sporta federāciju praksei," teica Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība").
Arī par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs uzskata, ka
jautājums par transpersonu dalību sportā tā aktualizēšanās gadījumā būs likumu vai kādā citā līmenī.
"Mums noteikti būs arī citu valstu prakse par šo jautājumu risināšanu, no kā mums būs iespēja pasmelties pieredzi un to diezgan operatīvi risināt, bet pagaidām un, es domāju, pārskatāmā nākotnē, šis jautājums neaktualizēsies," sacīja Šteinbergs.
Pasaules prakse, ko sola ņemt vērā abas amatpersonas, gan ir ļoti dažāda. SOK transpersonām vārtus atstājusi atvērtus, arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācija 2023. gada pavasarī rosināja atcelt vairāk nekā 20 štatos transseksuāliem sportistiem piemērotos dalības aizliegumus. Savukārt Lielbritānijā par triatlonu atbildīgā organizācija kopš 2023. gada sākuma sacensības aizvada divās kategorijās – sieviešu un atvērtajā, kurā līdzās vīriešiem var sacensties arī transpersonas. Tomēr, jautājumam aktualizējoties, 2023. gada laikā
vairākas starptautiskās sporta federācijas dzimuma identitātes jautājumus ir nostiprinājušas un transpersonām dalību sacensībās aizliegušas.
Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Daugavietis norādīja uz iespējamu netaisnīgas konkurences risku.
"Mēs, manuprāt, nostādītu arī citas sievietes, kas visas dzīves garumā ir smagi trenējušās, negodīgā pozīcijā pret cilvēku, kurš, piedzimstot par vīrieti un vēlāk kļūstot par sievieti, ir nolēmis piedalīties sporta sacensībās," pauda Daugavietis.
Savukārt Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Konstantinovs saskata, ka
vispirms sabiedrībai jāizšķiras, vai dzimumu uzskatīt par bioloģiski vai psiholoģiski noteiktu.
"Kopumā tas ir vienkārši sabiedrības jautājums, kā mēs kā sabiedrība izšķiramies," teica Konstantinovs. "Jo mēs nevaram darīt abus – vienlaikus teikt, ka dzimums nav piesiets bioloģiskajai realitātei, dzimums ir psiholoģisks, bet sportā tad to tomēr neņemt vērā. Vai otrādāk."
Konstantinovs piebilda, ka, līdzīgi kā citas pasaules vēsmas, arī jautājums par transpersonām sportā tuvākajos gados Latvijā kļūs aktuālāks un būs jāpieņem noteikti lēmumi.
