LTV raidījums “Sporta studija” viesojās pie skeletonista Vinterbergas trasē – tā ir viena no skaistākajām vietām pasaulē, kur risinās skeletona sacensības.
No rīta Martins pulē savu kamanu. “Katrs pulē savādāk,” atzina skeletonists. Pulējot slida maina parametrus. “Galvenais, nekas par roku to nevar precīzāk paveikt,” norādīja Dukurs.
Dukuru ģimene jau gadus sešus Vinterbergas posma laikā pašā pilsētā nedzīvo, bet gan desmit kilometrus attālajā ciematiņā Zilbahā. Arī citu sacensību laikā viņi mitinās jau ierastās vietās.
“Tev jau viss ir zināms, bezmaz vai zini, kurā numuriņā dzīvosi,” norāda Martins. Parasti, gatavojoties sacensībām, visi pienākumi ir sadalīti – kurš atradīs dzīvošanu, kurš biļetes.
Šajā sezonā Martins uzvaras garšu vēl nav manījis. “[Vaina] daļēji manī, daļēji tehnikas eksperimentos – viss kopā. Sports sastāv no ļoti mazām niansēm, un tikko kāda no tām lietām neaiziet, tā tie zobrati vairs nestiķējās,” tā uz “Sporta studijas” jautājumu, kur slēpjas vaina, atbildēja Martins.
Šajā sezonā skeletonisti daudz eksperimentē. Šoreiz nav fokusa uz uzvarām pasaules kausa posmos, bet gan mērķis ir pasaules un Eiropas čempionāts un arī nākamgad olimpiskās spēles – viss ir pakārtots tam. Martins atzīst, ka sevi negatavo uzvarām katrā posmā: “Nekas jau nav mūžīgs. Es pats jau gadus trīs atpakaļ sev jautāju – cik ilgi?”
Pēdējā posmā uzvara bija ļoti tuvu, bet tomēr Martins palika otrais. Vācieši spēruši ļoti platu soli uz priekšu, lai panākumi kļūtu labāki.
Pēc diskvalifikācijas atcelšanas Krievijas skeletona izlase atkal ir pilnā sastāvā. Martins vairs galvu par to nelauza – kā lems, tā būs.
