Regbija spēlētāji ir dažādi, katram savs stāsts un dzīves gājums. Tā, lūk, Gundars Grieķis reiz bijis policijas meklēšanā: "Jā, pagātnē ir bijusi tāda lieta, bet tas tāpēc, ka čalīši atļaujas to, ko nevajadzētu atļauties."
Tikmēr Uvis Vasiļenko sevi iemēģinājis dažādos ampluā: "Sākumā bija spēka trīscīņa – tur es uzvarēju divus Eiropas čempionātus, tad paralēli bija regbijs ar motokrosu. Tad es savainoju plecu, regbiju sanāca nedaudz nolikt malā.
Tad man bija četru gadu diskvalifikācija, un tagad esmu atpakaļ regbijā."
Bet Antonu Oseledko viņa regbija karjeras izaugsmē ietekmējuši arī ģimenes apstākļi: "Ar ukrainieti iepazinos pirms 15 gadiem, Zviedrijā dzīvojam 10 gadus. Dzīvojam un spēlējam regbiju tur. Ja runājam par ''Livonia'', tad tas sākās pirms 15 gadiem, kad iepazinos ar Jāni."
Bet Enzo Beltramino korekcijas privātajā dzīvē ienesis tieši regbijs: "Jā, esmu no Argentīnas, mana draudzene ir latviete. Satiku viņu šeit pirms diviem gadiem, kad ierados te spēlēt regbiju."
Tikmēr "Livonia" fiziskās sagatavotības trenerim pamatīga sportiskā bagāža iekrāta pēdējos gados – astoņi gadi bobslejā, divas olimpiskās spēles, Eiropas čempionātos zelts, sudrabs. Pasaules kausos uzvaras.
Šie visi ir ''Livonia'' kluba regbisti un treneris. Tāds kokteilis ļāvis sasniegt Baltijas "Top" līgas finālu.
Iepriekšējo reizi Latvijas klubs Baltijā uzvarēja 2004. gadā.
"Miesnieku" iespēto 18 gadus vēlāk varēja atkārtot "Livonia". Pēc fiasko Latvijas čempionātā klubs lēma, ka grib sasniegt ko nebijušu Baltijā. Un pirmo reizi iekļuva "Top" līgas finālā. Tas lielā mērā pateicoties ārzemju spēlētāju piesaistei.
"Mums nav neviena spēlētāja, kurš pie mums spēlē pirmo sezonu. Tā ir pieredze regbijā, konkrēti specifiskajā sporta veidā. Caur šo pieredzi tu iekrāj daudzus paziņas, draugus ārzemēs. Tai skaitā viņi ir arī aģenti, kuri tev palīdz izvēlēties un atrast tos spēlētājus, kuru komanda dotajā brīdī meklē.
Šie spēlētāji, kuri piesaistīti mums, viņi visi spēlē prieka pēc. Tajā brīdī, kad tu aicini labus spēlētājus uz Baltijas "Top līgu", tie beigu beigās ir spēlētāji, kuri nav profesionāli un kuri nepelna sev maizīti konkrēti ar regbiju.
Mēs apmaksājam viņiem biļetes, viņi dažkārt nedzīvo viesnīcās, bet pie mūsu spēlētājiem mājās.
Martas abi kursa biedri dzīvo pie Martas mazā divistabu dzīvoklītī. Tāpēc tas viss ir amatieru sports ar lielo burtu,""uzskata RK "Livonia" valdes loceklis Jānis Zuments.
Dodoties uz Šauļiem, sajūtas ir pacilātas. Grieķis neslēpj: "Cik es esmu spēlējis izlasēs, pirms mačiem tās sajūtas ir riktīgi pacilātas, tad šoreiz jau visu nedēļu ir taureņi vēderā. Sajūta ir laba, sajūta, ka – notiks kaut kas vēsturisks!"
Baltijas līgas finālu uzņem Šauļi! Kā gan citādāk? No astoņām Baltijas "Top" līgas komandām trīs ir no Šauļiem! Zelta spēles pretinieki ir "Vairas", kas dibināts jau 1973. gadā, pamatīgais fanu klubs ir loģisks.
"Livonia" klubs ir krietni jaunāks, bet jau ar savu vēsturi – tas izveidots 2007. gadā. "Tu zini, mums šī ir ļoti, ļoti laba sajūta! Esam super satraukti, super priecīgi un super lepni! Nepārstāvam tikai "Livoniu", bet arī Latviju kā valsti, un mums tā ir laba atbildība!" atklāj Beltramino.
"Bet visu cieņu džeki, šitādā zvērā, kā mēs nomaucām tagad, kā mēs saņēmāmies!
Mēs noturējāmies, tas ir pats svarīgākais!
Es saku – visiem ir jālepojas, mums jālepojas vienam ar otru," pauž komandas kapteinis Miķelis Jurēvičs.
Finālā mājinieki tā arī neļāva "Livonia" pa īstam ieķerties spēlē... Latvijas klubam cienījams sniegums, bet zaudējums. Lai nu kā – sudrabs ir kluba lielākais sasniegums Baltijā.
