Lai arī par mūsdienu olimpiskās kustības tēvu sauktais Pjērs de Kubertēns slavens kā liels humānists un visādi citādi progresīvs vīrs, vienā jautājumā viņš nudien nebija tālredzīgs. Vismaz šodienas acīm skatoties. Toreiz vispārpieņemts viedoklis bija, ka sports ir pārāk bīstams sievietēm. De Kubertēns bija šī viedokļa karognesējs, uzstājot, ka sievietēm olimpiskajās spēlēs piešķirams tikai viens uzdevums: kronēt uzvarētāju.
Pjērs de Kubertēns, olimpisko spēļu organizēšanas iniciators un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents norādījis: “Sieviešu dalība kategoriski jāaizliedz. Tas būtu nepiedienīgi, ja skatītājus pakļautu riskam redzēt, kā viņu acu priekšā tiek sašķaidīts sievietes ķermenis.”
Lai arī pirmajās spēlēs sievietes tā arī nepiedalījās, jau 1900. gadā Parīzē tās tomēr spēja izcīnīt vietu un piedalījās golfa, kā arī tenisa sacensībās. Sievietes tika pārstāvētas arī pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Šamonī, tiesa – tikai daiļslidošanā. Starp 250 spēļu dalībniekiem tātad bija vien 11 sievietes.
Gandrīz gadsimtu vēlāk – šobrīd Ķīnā notiekošajās spēlēs situācija jau ir pavisam citādāka: vīriešu pārsvars pār sievietēm ir vien aptuveni desmit procenti – mazāk nekā jebkad iepriekš ziemas spēlēs.
Latvijai šajā kontekstā gan nav īpaši ar ko lepoties – mūsu komandā dominē vīri. Pat ja atskaitām hokeja izlasi, Latviju šajās spēlēs Ķīnā pārstāv divas reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu.
Starp citu, ja skātamies uz ziemas spēļu medaļniekiem, situācija vēl bēdīgāka – starp deviņiem sportistiem, kas startējuši zem Latvijas karoga un izcīnījuši medaļas, tikai viena ir sieviete – tā ir Elīza Tīruma, kura medaļu izcīnīja komandu sacensībās Sočos, bet šajās spēlēs noslēdz savu sportistes karjeru.
Taču, ja gribam justies labāk, tad piemēram šīs valstis – Ekvadora, Kosova un Malaizija – pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs sievietes iekļāvušas vien šogad. Ir arī tādas delegācijas, kurās sieviešu nav vispār.
Sieviešu īpatsvars ziemas spēlēs pēdējās desmitgadēs audzis visai stabili, pateicoties tam, ka parādās arvien jaunas disciplīnas, kas paver ceļu sievietēm, – galvenokārt dažādas jaukto komandu sacensības. Piemēram, šajās spēlēs tādas debitē šorttrekā, tramplīnlēkšanā, brīvā stila slēpošanā un snovbordā. Renē šogad oficiālu debiju piedzīvos arī monobobi, ar kuriem startēt ļauts vienīgi sievietēm. Savukārt vienīgais sporta veids, kurā vēl aizvien nevar piedalīties sievietes, ir ziemeļu divcīņa.
Galu galā sanāk, ka Ķīnā šomēnes sievietes varēs izcīnīt 46 medaļu komplektus, kamēr vīrieši par pieciem vairāk.
Pilnību dzimuma līdztiesību Starptautiskā Olimpiskā komiteja sola nodrošināt jau nākamajās ziemas spēlēs, kas 2026. gadā norisināsies Itālijā.