Mazliet jau mierīgāk varam atskatīties uz aizvadīto laiku. Ja skatāmies bezkaislīgi medaļu tabulā, tad Latvija ar izcīnīto bronzu kamaniņu sporta stafetē ierindojas dalītā 27. vietā. Protams, vienmēr jau gribas cerēt uz ko lielāku, spožāku, bet… Priecāsimies par to, kas mums ir!
Sporta draugi var mazliet uzelpot – negulētu nakšu laiks arī ir noslēdzies. Nākamās olimpiskās spēles jau mums ierastā laikā – tepat Eiropā.
Mazliet ir skumīgi, ka neizdevās realizēt sapni par medaļām bobslejā, bet jāraugās uz situāciju arī objektīvi – Vācija ir ne tikai soli, bet milzu lēcienu priekšā visai pārējai bobsleja pasaulei tehnikas ziņā. Vai kādreiz spēsim panākt? Uz šo jautājumu atbildes nav. Vismaz pagaidām.
Mazliet kremt, ka Latvijas hokeja izlasei tā arī neizdevās tikt ne pie vienas uzvaras Pekinas olimpiskajās spēlēs. Bet tās ir emocijas, jo jāatceras, ka olimpiskajās spēlēs vāju pretinieku nav.
Latvijas Pekinas olimpiskajās spēlēs bija kupli pārstāvēta – 57 sportisti 11 sporta veidos. Tas ir daudz. Un tas parāda, ka neesam nekāda mazvalstiņa ziemas sportā.
Un šoreiz gribētos teikt lielu paldies visiem mūsu olimpiešiem. Tikai viņi, treneri, ģimenes zina, ko maksā šis ceļš, lai nokļūtu līdz olimpiādei. Tikai viņi zina, cik daudz sāpju, darba, asiņu, pārdzīvojumu tas prasa. Lai mēs un visa sporta pasaule redzētu šo aisberga pašu redzamāko virsotnīti – viņu startu olimpiādē. Paldies par cīņassparu, nepadošanos un zvērīgu darbu!
Priekšā nākamais olimpiskais cikls, kas atkal būs pilns darba, sāpju un asaru. Un, protams, arī izaicinājumu, cīnoties par finansēm, lai varētu gatavoties nākamajam lielajam sporta forumam. Lai izdodas nezaudēt cīņassparu!