Rīta gaisma Pekinā rožainās krāsās vis nerādījās, jo uzreiz divas ziņas atgādināja par nelūgtā olimpiskā viesa Covid-19 spēju diktēt savus noteikumus. Runas par Latvijas hokejistu un Krievijas Olimpiskās komitejas komandas plānotās savstarpējās pārbaudes spēles atcelšanu baumu jeb neapstiprinātas informācijas līmenī izplatījās jau iepriekš, ļaujot noprast, ka organizatori kalkulē dažādus plānus, lai tikai spētu olimpiskās spēles aizvadīt līdz galam, nepadarot tās par kovida testos lozi ar mīnusa zīmi izvilkušo dalībnieku šauru padarīšanu.
Ja hokeja valstsvienība būs zaudējusi vienu, lai arī komandai ļoti nepieciešamu, bet tomēr pārbaudes līmeņa spēli, to kā upuri sekmīgam turnīram šķiet noziedotu ikviens. Praktiskās un racionālās shēmās balstītās organizatoru aplēses gan ir drīzāk bezkaislīgas, tajā pašā laikā nespējot nevienam neko garantēt vairāk par minimālākā riska variantu.
Turpretim distanču slēpotāja Eiduka kļuva par Latvijas delegācijā pirmo un ļoti gribētos ticēt, ka arī pēdējo sportisti, kam kovida testa dēļ nebija iespējams tikt tālāk par iekļaušanu starta sarakstā. Vienīgais mierinājums, ka
Patrīcija saglabā iespējas startēt nākamajās distancēs, ja situācija mainīsies uz labo pusi.
Te var vēlreiz atgādināt, ka organizatori Pekinā nešķiro testu rezultātus divās kaudzītēs ar plusa un mīnusa zīmi, bet gan nosaka vīrusa klātbūtnes rādītāju analīžu paraugos. Kam rezultāts ir tuvs robežrādītājam, tiek pielīdzināts kontaktpersonai, un Latvijas hokeja izlases pieredze pēc pozitīvo analīžu īpašnieku amnestēšanas apliecina, ka arī Patrīcijai ir pamats nezaudēt dūšu pēc bēdīgā sākuma.
Tie Pekinā ieradušies Latvijas mediju pārstāvji, kas vēlējās redzēt Patrīcijas olimpisko startu klātienē, vismaz varēja kļūt par lieciniekiem pirmā medaļu komplekta sadalīšanai. Ziemas sporta lielvalsts statusu Norvēģijai slēpošanā apliecināja Terēze Juhauga, bet zelta krājumu uzreiz divkāršoja biatlonisti jauktajā stafetē. Arī mājiniecei Ķīnai pirmais zelts jauktajā stafetē šorttrekā, sporta universālajai talantu kalvei Slovēnijai – tramplīnlēkšanā sievietēm, bet Nīderlandei un Zviedrijai pa augstākā kaluma godalgai attiecīgi ātrslidošanā un frīstailā mogulā.
Latviešiem cerības šorttrekā jāatliek uz nākamo distanci, jo 1000 metros Roberts Krūzbergs tālāk par pirmo kārtu netika.
Krietni gaišākas noskaņas iezīmēja kamaniņu sportisti,
Kristeram Aparjodam sacensību pusceļā noslēdzot TOP5 ar izredzēm svētdien izbrīvēt sev vietu uz pjedestāla. Dalīt trofejas, protams, ir priekšlaicīgi ne tikai tādēļ, ka ledus svētdien būs tikpat auksts un slidens. Tikpat godkārīgi mērķi ir arī citiem pretendentiem, turklāt nākamais aiz Aparjoda tabulā ir pirms pāris gadiem par jaunatnes olimpisko čempionu kļuvušais Gints Bērziņš. Kamaniņu sports nav disciplīna, kur izredzes uz panākumiem noriet līdz ar tīņa gadu beigām, tādēļ 19 gadus vecais Bērziņš ir īpaši pelnījis atzinību par spēju augstākā līmeņa sacensībās atgūties pēc neveiksmīgiem pirmajiem treniņbraucieniem un elkoņa savainošanas.
Lai arī faniem īpašam medaļu nosvinēšanas mērķim iegādāts šampanietis svētdien var palikt neatkorķēts, pudelīti tomēr būtu vērts drošības labad nejauši novietot kādā vēsākā vietā.
Pirmās olimpiskās nedēļas nogales izskaņa Latvijas līdzjutējiem svētdien būs servēta pēc jau zināmas receptes – divi braucieni kamaniņu sportā vīriešiem, bet distanču slēpošanā skiatlona dalībnieku vidū būs Raimo Vīgants.
Latvijas nepārstāvētos sporta veidos medaļas sadalīs arī snovborda sloupstailā un frīstailā mogulā sievietēm, tramplīnlēkšanā un ātrslidošanā vīriešiem, kā arī pirmo medaļu komplektu kalnu slēpošanā paredzēts pasniegt labākajiem nobraucienā vīriešiem, ja vien savas korekcijas neieviesīs kādi pārāk brangi vēja pūtieni.
Olimpisko sacensību gaita uzņem tempu ar cerību, ka uz sliedēm noturēsies gan lokomotīves, gan no vilcējiem tālāki vagoni.
