Atskats uz Albērvilas spēlēm: Svarīgi tur bija būt, nevis gūt medaļas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc nepilna pusgada ilgas gatavošanās uz Albērvilas olimpiskajām spēlēm aizbrauca 24 Latvijas sportisti. Par sacensību atspoguļošanu rūpējās pieci žurnālisti, kurus pieklājības vizītē uz brokastu cīsiņiem uzaicināja pats Huans Antonio Samarančs – tā laika Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents.

Visiem, kas bija reisā uz Albērvilu, spilgti atmiņā iespiedies pirmais nolaišanās mēģinājums. Biatlonists Oļegs Maļuhins atceras, ka virs mākoņiem spīdējusi saule, un, kad lidmašīna sēdusies, palicis tumšs, migla… Lidmašīna pacēlās gaisā un sēdās vēlreiz. Piloti, kas tolaik lidoja pirmoreiz uz ārzemēm, nebija pārliecināti par Lionas lidostas skrejceļu.

Maļuhins Latviju pārsteidza ar 13. vietu sprintā. Bet pats viņš bija pārsteigts par automātiem, kurā varēja iegādāties “Marsus” un “Coca Colu”.

Protams, katram atsevišķi komandā bija savi prieki un savas vilšanās. Tomēr, mūslaiku acīm skatoties, Albērvilas spēles paliks atmiņā kā romantisma un lielu cerību laiks. Ne tik daudz par medaļām, bet jaunas dzīves sākumu.

Latvijas olimpiešu delegācija 1992. gada 8. februārī pulksten 17.38 iesoļoja Albērvilas ziemas olimpisko spēļu stadionā. Pēc 56 gadu pārtraukuma – ar savas valsts karogu. Kāds bija šis atgriešanās ceļš, notikumu pavedienu unikāliem kadriem bagātajā dokumentālajā filmā "Atgriešanās olimpiāde" šķetina tās autori Dāvids Ernštreits un Inese Kļava. Filmu jau piektdien varēs redzēt LTV1 plkst. 20.55.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti