Visiem, kas bija reisā uz Albērvilu, spilgti atmiņā iespiedies pirmais nolaišanās mēģinājums. Biatlonists Oļegs Maļuhins atceras, ka virs mākoņiem spīdējusi saule, un, kad lidmašīna sēdusies, palicis tumšs, migla… Lidmašīna pacēlās gaisā un sēdās vēlreiz. Piloti, kas tolaik lidoja pirmoreiz uz ārzemēm, nebija pārliecināti par Lionas lidostas skrejceļu.
Maļuhins Latviju pārsteidza ar 13. vietu sprintā. Bet pats viņš bija pārsteigts par automātiem, kurā varēja iegādāties “Marsus” un “Coca Colu”.
Protams, katram atsevišķi komandā bija savi prieki un savas vilšanās. Tomēr, mūslaiku acīm skatoties, Albērvilas spēles paliks atmiņā kā romantisma un lielu cerību laiks. Ne tik daudz par medaļām, bet jaunas dzīves sākumu.
Latvijas olimpiešu delegācija 1992. gada 8. februārī pulksten 17.38 iesoļoja Albērvilas ziemas olimpisko spēļu stadionā. Pēc 56 gadu pārtraukuma – ar savas valsts karogu. Kāds bija šis atgriešanās ceļš, notikumu pavedienu unikāliem kadriem bagātajā dokumentālajā filmā "Atgriešanās olimpiāde" šķetina tās autori Dāvids Ernštreits un Inese Kļava. Filmu jau piektdien varēs redzēt LTV1 plkst. 20.55.
