ĪSUMĀ:
- Zviedrijas un Latvijas kopīgais olimpiskais pieteikums oficiālā kandidatūras statusā pabija tikai 8 dienas
- Norādi uz valsts garantiju trūkumu Zviedrijā uzskata par nosauktajiem noteikumiem neatbilstošu
- Zviedrijas medijos norāda uz atšķirīgiem Starptautiskās Olimpiskās komitejas patiesajiem vērtēšanas kritērijiem
- Neizpratni Zviedrijā vairo atstāšana aiz svītras pēc iesaistīšanās kandidēšanā kā sākotnēji uzrunātiem vienīgajiem pretendentiem
Astoņas dienas – tieši tik ilgi Zviedrija un Latvija pavadīja oficiālā 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājvalstu kandidātu statusā.
SOK Ziemas olimpisko spēļu nākotnes rīkotāju komitejas vadītājs Karls Stoss informēja, ka pēc tās ieteikuma SOK izpildkomiteja sāk mērķtiecīgu dialogu ar Francijas Alpiem un Soltleiksitiju Jūtas štatā ASV par ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu rīkošanu 2030. un 2034. gadā.
Daudzus SOK paziņojums pārsteidza nesagatavotus, tai skaitā Latvijas un Zviedrijas olimpisko komiteju vadību.
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks SOK lēmumu nosauca par ne to pozitīvāko pārsteigumu un atzina, ka daudz lielāka vilšanās ir kolēģiem Zviedrijā.
"Tas, protams, sagādā vilšanos. Bija lielas cerības, jo šķita, ka mums ir ļoti, ļoti labs piedāvājums," teica Zviedrijas Olimpiskās komitejas prezidents Hanss von Utmans. "Gribējām parādīt pasaulei, kā Zviedrija kopā ar Latviju var piedāvāt ilgtspējīgākās spēles – vides, finansiālā un sociālajā ziņā. Acīmredzot ar to nepietika."
SOK nemaz nenoliedza, ka Zviedrijas piedāvājums bijis ļoti augstvērtīgs.
"Paldies Zviedrijai. Zviedru projekts solīja iespaidīgu redzējumu par ilgtspējīgākajām spēlēm vēsturē," pauda SOK Ziemas olimpisko spēļu nākotnes rīkotāju komitejas vadītājs Stoss. "Tehniski projekts bija lielisks, taču mums šķita, ka vēl nepieciešams darbs, lai spēlēm Zviedrijā iegūtu atbalstu visos līmeņos."
Zviedrijā bija pārliecināti, ka valsts un pašvaldību garantijas jāiesniedz līdz 2024. gada marta beigām.
Zviedrijas Olimpiskās komitejas prezidents von Utmans atzina, ka valsts garantijas vēl netika nodrošinātas, taču sarunās ar SOK bijis ļoti skaidrs, ka tās būs jāiesniedz procesa nākamajā – trešajā – posmā.
"Līdz ar to šī [SOK] argumentācija man nav īsti skaidra," teica von Utmans. "Zinu, ka arī Latvijas Olimpiskajai komitejai ir bijušas tādas pašas sarunas ar Latvijas valdību kā mums ar savējo. Taču atkārtoju – šīs garantijas uz galda bija jāliek tikai trešajā fāzē."
Izveidojusies situācija ir auglīga augsne dažādiem pieņēmumiem. Zviedrijas avīzes "Svenska Dagbladet" sporta redaktors Anderss Lindblāds uzskata, ka cerībā uzņemt olimpiskās spēles atkal sevi spilgti apliecinājis zviedru naivums.
"Vajadzēja tak mācīties no tā, kas ir svarīgs SOK, kad jāpieņem šādi lēmumi. Ilgtspējai, ko uzsvērām pie katras iespējas, patiesībā nebija nekādas nozīmes," uzsvēra Lindblāds. "Lai arī uz papīra SOK šo pasludināja par prioritāti, realitātē svarīgākas izrādījās citas lietas – skaisti skati, šiks un sacensību norises vietu tuvums. Nav brīnums, ka galu galā SOK izvēlējusies brīnišķīgos Alpus un jaukas viesnīcas franču Rivjērā."
Lai arī SOK, izvēloties spēļu mājvietas, ne reizi vien tikusi ierauta korupcijas skandālos, tā apgalvo, ka ir mainījusies. Tomēr organizācijas biedru vēlme dzīvot luksusā un īpaši priviliģētā statusā nav nekas jauns.
Skandināvijā uzreiz atminas notikumus pirms desmit gadiem, kad Oslo atsauca savu kandidatūru 2022. gada spēļu rīkošanai, gaismā nākot SOK prasībām, kas norvēģu sabiedrībā izsauca neviltotu sašutumu.
Starp prasībām bija gan kokteiļu pieņemšana pie karaļa, atsevišķa ieeja lidostā, bezmaksas sezonālie augļi, kūkas un "Coca Cola" produkti SOK locekļu viesnīcas istabās, nemainīga 20 grādu temperatūra visās sanāksmju telpās, pagarināts bāru darba laiks viesnīcās, bezmaksas mobilie telefoni ar vietējām SIM kartēm un tā tālāk.
Ziemas spēlēs par medaļām praktiski sacenšas trīsreiz mazāk valstu nekā vasaras spēlēs, un laika pavadīšana maksimāli komfortablākos apstākļos acīmredzami SOK ir būtisks arguments mājvietas izvēlē.
"Zviedrijā ir gandrīz tāds pats viedoklis kā Norvēģijā – mums arī nešķiet, ka šāda izšķērdība būtu pamatojama," atzina Zviedrijas sabiedriskās televīzijas žurnāliste Lota Falberga.
Zaudējums cīņā par iespēju uzņemt olimpiskās spēles zviedriem gan nav nekas jauns – viņiem šī ir jau desmitā neveiksmīgā kandidēšana un astotā tieši ziemas spēļu rīkošanai.
Zviedrijā respektablā laikraksta "Dagens Nyheter" sporta apskatnieks Johans Esks gan uzskata, ka ir piedzīvots apkaunojošākais no visiem zaudējumiem. Zviedri cīņā iesaistījās pēc SOK uzaicinājuma brīdī, kad no kandidēšanas izstājās Japānas pilsēta Saporo un Vankūvera Kanādā, bet Soltleiksitija savu pieteikumu nomērķēja uz 2034. gada spēlēm. Tobrīd citu gribētāju rīkot 2030. gada spēles vienkārši nebija.
"SOK mudināja Zviedriju kandidēt. Tādēļ šobrīd ir sajūta, it kā tu būtu uzaicināts uz ballīti, bet tad tiec atstāts ārpusē," uzsvēra apskatnieks Esks. "Lai arī Šveice izskatījās pēc favorīta, bet Francijas plāni acīmredzami bija visnekonkrētākie, šķita, ka visas trīs kandidatūras tiks tālāk. Nu sanāk apbrīnojama situācija – Francijai būs vasaras spēles 2024.gadā un ziemas spēles sešus gadus vēlāk. ASV būs vasaras spēles 2028. gadā un ziemas spēles sešus gadus vēlāk. Atliek vien secināt, ka SOK spēles iedeva demokrātiskām valstīm nedemokrātiskā veidā."
Ņemot vērā, cik neparedzami kļuvuši notikumi olimpiskajā saimē, tai skaitā Milānas un Kortīnas spēļu rīkotāju neizlēmība, kur rīkot renes sportus 2026. gadā, Zviedrijas olimpiskās komitejas šefam ir sarkastisks mierinājums Latvijai.
"Varbūt jūs atradīsiet citu partneri. Varbūt jūsu atbalsts joprojām ir nepieciešams Milānai–Kortīnai," teica von Utmans.
