(precizēta informācija par zirgu iepirkšanu)
Blaus LJF vada kopš 2002. gada un pašlaik viņam amatā rit jau sestais termiņš, bet jātnieku sporta pārstāvju vidū ar pašreizējo vadītāju ir daudz neapmierināto. LJF statūti paredz iespēju rosināt kopsapulci, ja par to vienojas un parakstās vismaz desmitā daļa biedru. Federācijas mājaslapā norādīts, ka organizācijā šobrīd ir 105 biedri.
Vajadzīgie dokumenti ir iesniegti, un ārkārtas kongresam jānotiek tuvāko divu mēnešu laikā, Latvijas Radio apstiprināja federācijas prezidents Blaus.
Opozicionāru grupas zināmākais pārstāvis ir pašmāju labākais konkūra jātnieks Kristaps Neretnieks. Viņš piedalījies Tokijas olimpiskajās spēlēs un kvalificējies arī startam šovasar Parīzē. Neretnieks sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka neko nevēlas publiski pārmest Blauam un viņa komandai, taču jūt federācijas darbā degsmes un attīstības trūkumu. Ir vajadzīga savādāka pārvaldība un federācijas izvirzīti mērķi.
"Protams, viņi [federācijā] savu darbu dara un daudz kas ir izdarīts, bet tomēr laiks iet," paskaidroja Neretnieks. "Es tomēr jūtos atbildīgs mazliet arī citu Latvijas jātnieku, jauno jātnieku priekšā. Es esmu arī viens no ierosinātājiem jaunas komandas veidošanā."
Neretnieks ar domubiedriem apvienojās "Jātnieku sporta pārmaiņu komandā", kas par federācijas prezidenta amata kandidātu izvirzīja Armandu Šteinbergu – jātnieku sporta kluba "Rezerves virsnieku apvienība" dibinātāju un prezidentu.
Uzkrāto pieredzi uzņēmumu vadībā Šteinbergs ir gatavs likt lietā federācijas ikdienas pārvaldē. Viņš iepriekš kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no partijas "Republika", bet netika ievēlēts. Pirms vēlēšanām Šteinbergs Centrālajai vēlēšanu komisijai norādīja, ka ir valdes priekšsēdētājs divās firmās "Rigensis Capital" un "Baltic Premium Company".
Šteinbergs sacīja, ka pie varas jau 20 gadu esoši cilvēki ieslīgst pašapmierinātībā un stagnācijā. "Šobrīd viņi vairāk uztraucas par to, ka kāds ir iztraucējis viņu miegu. Kā bišu stropu, kad iztraucē," paskaidroja Šteinbergs. "Šobrīd es jūtu, ka lielākā daļa ir par pārmaiņām."
Pēc opozicionāru aktivitātēm Jātnieku federācija 22. februārī Kleistu sporta bāzē aicināja biedrus uz informatīvu tikšanos, kur solīja atbildēt uz aktuālajiem jautājumiem. Latvijas Radio sazinājās ar sporta kluba "Drostalas" pārstāvi Lindu Arāju, kura šo tikšanos novērtēja kritiski. Viņa uzskata, ka
netika atbildēts uz federācijas vadībai neērtiem jautājumiem, kādu esot ne mazums.
Piemēram, kāpēc februārī organizācija iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam labotu 2022. gada finanšu pārskatu, kurā ieņēmumi no saimnieciskās darbības pieauguši no 100 līdz gandrīz 500 tūkstošiem eiro.
Arāja uzskata, ka Blaus un viņa komanda apzināti mēģina norādīt kopējo apgrozījumu, kas ir mazāks par 800 tūkstošiem eiro, lai nebūtu jāpiesaista zvērināts revidents.
PRECIZĒJUMS
Zirgu iegāde nav saistīta ar paralimpisko jātnieku Rihardu Sniku.
Tāpat Arāja bažījas, ka Blaus izmanto federācijas naudu sava biznesa labā, piemēram, it kā pērkot zirgus paralimpiešiem. Nesen iegādāti trīs zirgi par 15 tūkstošiem eiro, bet dokumentus Blaus nav varējis parādīt, neesot arī izsludināts iepirkums, bet kāds no zirgiem jau atzīts par nederīgu un palicis turpat Kleistos.
Jau 22 gadus amatā esošais Blaus sacīja, ka viņš ir gatavs uzklausīt neapmierināto argumentus un kopā strādāt, lai federācija darbotos labāk. Uz Latvijas Radio vairākkārtējiem jautājumiem, kas tieši jāuzlabo, prezidents gan konkrētas atbildes nesniedza.
"Tas ir normāls process, ka federācijā ir arī atšķirīgi uzskati. Pašlaik runājam, cenšamies kopīgi rast risinājumu. Vienmēr esam atvērti jaunām idejām, jauniem priekšlikumiem," teica Blaus. "Domāju, ka mums attīstība tikai notiek, viss iet uz augšu pēdējos gadus. Esam daudz ieguldījuši sporta centra "Kleisti" infrastruktūras attīstībā, arī sporta panākumi ir ļoti labi."
Latvijas Radio sazinājās arī ar pieciem nejauši izvēlētiem LJF biedriem no dažādām Latvijas vietām. Sarunas notika gan ar tādiem, kas valstī ir vadošie pēc audzēkņu skaita, gan tā sauktajiem "mazajiem biedriem".
Kopumā biedri atzīst, ka federācijā nepieciešamas pārmaiņas, taču paši nav gatavi tās iniciēt. Viņiem šķiet, ka federācija ir kas tāls un nošķirti no viņiem pastāvošs.
Linda Arāja no "Drostalām" uzskata, ka šādu valdošo uzskatu veidojis federācijas ilggadējais vadības stils, kongresos pēc pirmā neērtā jautājuma debates pārtraucot un biedrus aicinot pie pusdienu galda.
Kāda jātnieku kluba pārstāve pauda, ka lietuvieši un igauņi smīkņājot par Latvijas jātnieku sporta infrastruktūru, arī federācijas daudzinātajiem "Kleistiem". Viņa sacīja, ka Latvija ir lēto zirgu atkopšanās vieta, bet netiek izmantotas vietējo speciālistu zināšanas sagatavot izcilus sporta zirgus pasaules tirgum.
Latvijas Radio turpinās sekot līdzi norisēm vietējā Jātnieku sporta federācijā. Tuvākais notikums ir gaidāmais ārkārtas kongress, kur Šteinberga komanda mēģinās no amata gāzt federācijas prezidentu Blauu.
