Māris Bergs: Jūs esat „power-skating” jeb „spēka slidošanas" treneris. Ko tas īsti nozīmē?
Nekā tāda jau īsti nav. Varbūt agrāk tā sauca, jo neviens īsti nesaprata, kas tas ir un ko tas nozīmē. Agrāk slidošanas tehnika bija citāda, bet tagad spēku slidojumā izmanto visi un bez tā neiztikt. Šodien nav tādas definīcijas, ko nozīmē „spēka slidošana”, ir vienkārši slidošana. Pati slidošana jau pēc definīcijas prasa, lai tiktu pielietots spēks. Bet nodarbībās strādājam pie manevrētspējas, eksplozivitātes ātram pirmajam solim un citām slidošanai nepieciešamām lietām.
Vai trenējat tikai slidošanā?
Nē, daudz strādāju arī ar ripas kontroli un nūjas pārvaldīšanu. Slidošana nav vienīgā hokeja sastāvdaļa, ko mācu.
Vasara laikam ir visaizņemtākais gadalaiks jūsu kalendārā? Visi gatavojas sezonai...
Es neteiktu, ka vasara kaut kā īpaši atšķirtos no pārējā gada vai sezonas. Pirmssezonā notiek visi tie paši treniņi, tikai citā apjomā. Protams, vasarā ir liela noslodze un visi ir aizņemti, taču arī sezonas laikā darba ir daudz, tāpēc nekas īpaši nemainās.
Kā īsti notiek Jūsu darbs?
Lielākā daļa darba ar spēlētājiem tiek izdarīta vasarā, bet sezonas laikā arī ir brīvie brīži, kad varam strādāt. Piemēram, janvāra beigās komandām bija [brīva] nedēļa un šajā laikā strādāju ar Floridas „Panthers” spēlētājiem. Hokejisti nāca uz treniņiem, kārtīgi pastrādājām ar slidošanu un nūjas tehniku. Tādi brīži sezonā tiek izmantoti, cik vien iespējams.
Šobrīd strādājat Floridas komandā?
Nē, ne gluži, mans darbs ir mazliet citāds. Pitsburgā es biju treneris un biju kopā ar komandu visu laiku, strādāju pilnu slodzi. Floridā es ar spēlētājiem pastrādāju, kad ir tāda iespēja. Hokejistiem ir brīvāks brīdis, tad arī ierodos un treniņos strādāju ar viņiem. Tam ir savi bonusi – vairāk laika varu veltīt ģimenei.
Tagad esmu individuālais treneris un nestrādāju nevienā komandā.
Makss Ivanovs demonstrē slidošanas vingrinājumu
Iepriekš bijāt Pitsburgas „Penguins” treneris, kad komanda izcīnīja divus Stenlija kausus 2016. un 2017. gadā. Tolaik komanda spēlēja ļoti ātru hokeju. Kā atceraties savu laiku Pitsburgā?
Jā, piekritīšu, toreiz spēles modelī uzsvars bija uz ātrumu. Uzvarējām daudz spēļu, un ar mums neviens īsti netika galā, jo komanda ļoti ātri pieņēma lēmumus, daudz kustējās pa laukumu un slidoja. Tas bija viens no trenera taktikas stūrakmeņiem – pielietot ātrumu. No fārmkluba tika iesaistīti 4-5 gados jauni, bet ātri hokejisti. Treniņnometnē labi pastrādājām, un šie spēlētāji pēc tam kļuva par mūsu spēles akcentu. Sidnijs Krosbijs un Jevgeņijs Malkins viņus „piesedza”. Ar to es domāju, ka viņi bija rezultāta veidotāji. Pēc tam jau izveidojās tendence, ka arī citas komandas sāka likt akcentu uz slidošanas ātrumu. Sezonas laikā treniņos pastrādājām, cik tas bija iespējams. Puiši nāca uz treniņiem, slidojām, strādājām ar nūju, un viss bija kā nākas.
Malkins un jo īpaši Krosbijs ir zināmi kā ļoti labi slidotāji, kuri uz kājām ir ļoti stabili, un viņus grūti nostumt no ripas. Kā viņi trenējas?
Šie vīri ļoti daudz un smagi strādā. Protams, viņiem ir talants, abi ir ļoti talantīgi spēlētāji, bet savu talantu viņi pierādīja ar darbu. Viņi tik tiešām ļoti daudz trenējas. Viņiem neeksistē tāda doma, ka es esmu talantīgs, tāpēc varu neko nedarīt un viss notiks pats no sevis. Visa pamatā ir darbs treniņos.
Pitsburgā jums bija iespēja patrenēt arī Teodoru Bļugeru?
Nē, viņš toreiz vēl nebija ar galveno komandu. Cīnījās pa junioru līgu vai fārmklubu, tāpēc man ar viņu nav izdevies strādāt.
Fragments no nodarbības Rīgā
Starpsezonā spēlētāji un treneri sociālās saziņas vietnēs publicē video, kuros viņi strādā ar daiļslidošanas treneriem un izpilda daiļslidošanas vingrinājumus. Kā jūs skatāties uz šādu treniņu metodiku?
Es neteiktu, ka viņi kopā ar treneriem nodarbotos ar daiļslidošanu. Tāds viedoklis sabiedrībā tiešām ir, bet tas ir maldīgs. Viņi veic vingrinājumus, kas attīsta manevrētspēju, slidu kontroli. Šie vingrinājumi tik tiešām atgādina daiļslidošanu, bet tas ir kļūdains uzskats, jo tā nav daiļslidošana. Tie ir vingrinājumi, kas vērsti uz slidu kontroles un slidošanas tehnikas attīstību.
Spēlē var pienākt kāds svarīgs, izšķirošs brīdis, kad jātiek ārā no grūtas situācijas, tāpēc šādi treniņi var lieti noderēt.
Līdzjutējiem vienmēr patīk meklēt labāko spēlētāju. Kurš, jūsuprāt, ir labākais slidotājs hokejā?
Es teiktu, ka tas varētu būs Kriss Letangs. Pitsburgā spēlē tāds aizsargs. Viņš ir tiešām ļoti labs slidotājs, kurš lieliski pārvalda slidas. Bet kopumā ir ļoti daudz labu slidotāju, piemēram, Jevgēņijs Kuzņecovs no Vašingtonas "Capitals". Nevaru izcelt tikai vienu.
Kas Jūs atveda uz Rīgu?
Jau ilgu laiku draudzējos ar puišiem no „Hockey Revolution”, viņi mani uzaicināja atbraukt, un tā nu ierados pirmoreiz Latvijā.
Ko paspējāt redzēt uz ledus meistarklasē?
Viss ir tāpat kā citās valstīs. Hokeju visur māca līdzīgi, un arī bērni visur ir līdzīgi. Protams, kādam sanāk labāk, kādam sliktāk, bet vidējais līmenis kopumā ir pilnīgi atbilstošs bērnu vecumam. Galvenais, lai paši turpina strādāt un attīstīt prasmes.
