Kalvītis: Pilnam hokeja čempionātam Rīgā vajag vairākus miljonus eiro, valdībā signāli ir atbalstoši

Pēc čempionāta līdzrīkošanas tiesību atņemšanas Baltkrievijai IIHF jāpieņem lēmums, vai visu turnīru sarīkot Rīgā, vai Minskas grupas spēles aizvadīt ārpus Latvijas. Sarunas IIHF risina arī par Dānijas pilsētas Herningas un Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas iespējamu iesaisti. 

Čempionāta rīkošanas Rīgā uzņēmuma SIA "Hokeja akadēmija" vadītājs vadītājs Edgars Buncis un LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols otrdien jau tiksies ar IIHF vadību, sākot sarunas par turnīra turpmāko norises kārtību. Latvijas puse ir sagatavojusi vairākus budžeta modeļus pilna čempionāta sarīkošanai Rīgā, pastāstīja Kalvītis. Ja Rīgā notiktu tikai vienas grupas spēles un fināli, risinājums ir vienkāršāks. Savukārt

lielas izmaiņas budžetā nepieciešamas, ja jārīko turnīrs visām 16 komandām. 

LHF ir veikusi aplēses par aptuvenām izmaksām un grib sagaidīt informāciju, cik liels varētu būt IIHF ieguldījums. Turnīrs Rīgā nebūs tikai Latvijas rīkots, bet kopīgi ar IIHF, uzsvēra Kalvītis. IIHF jau februārī varētu deleģēt savus darbiniekus uz Rīgu, ja būs attiecīga vienošanās. 

Kalvītis lēš, ka no valdības būs nepieciešami vairāki miljoni eiro "vienreizējam ieguldījumam". LHF prezidents ir pārliecināts, ka vēl pietiek laika visu nepieciešamo izdarīt, bet jautājums ir par IIHF izvēli. Kalvītis sagaida, ka nedēļas laikā jāsaņem IIHF atbilde.

Oficiālas pārrunas ar valdību par papildu finansējumu LHF nav bijušas, bet saņemtos signālus no valdības pārstāvjiem Kalvītis raksturoja kā atbalstošus,

lai arī vēl nav runāts par konkrētām izmaksām un atbalsta lielumu.

"Latvija vēlas uzņemt čempionātu gan valdības līmenī, domāju, gan hokeja līdzjutēju līmenī un, protams, visu hokeja funkcionāru līmenī," uzsvēra LHF prezidents. 

Kalvītis uzskata, ka

Rīgas izredzes uz visu turnīru būs atkarīgas no tā, vai IIHF izvēlēsies variantu visas spēles sarīkot epidemioloģiskās drošības "burbulī".

Pēc Kalvīša teiktā, Rīgai būtu ļoti lielas iespējas kļūt par vienīgo čempionāta mājvietu "burbulī", jo ir parocīgas iespējas ar divām spēļu arēnām vienai pie otras un treniņlaukumiem "Daugavas" stadionā.

"Rīgā burbuļa čempionātu noorganizēt droši vien būtu no ekonomiskā un drošības viedokļa, kā arī finansiāli visizdevīgāk," teica Kalvītis. "Ja runa ir par skatītāju klātbūtni, mums nav otras 10 000 [skatītāju] arēnas. Tad tas jautājums ir nedaudz savādāks."

Kalvītis gan apšauba, vai epidemioloģiskā situācija Eiropā līdz pavasarim būtiski uzlabosies, lai spēļu arēnās varētu pulcēties maksimāli daudz skatītāju. Rīgā darbi čempionāta rīkošanā nav apstājušies ne uz brīdi, uzsvēra LHF prezidents. Rīkotājiem ir skaidrs, cik būs vajadzīgs cilvēku papildu personālā plašākam turnīram, tostarp vairāki simti brīvprātīgo.

Lēmums atņemt Baltkrievijai rīkošanas tiesības Kalvītim nebija pārsteigums. Viņš gan paskaidroja, ka 

IIHF ar Baltkrievijas Hokeja federāciju ir finansiālas līgumattiecības un saistības, kuru saraušana nav tikai politisks, bet arī saimniecisks lēmums.

Starptautiskā federācija meklēja dažādus ceļus, lai izietu no situācijas, jo nav vienkāršs process lauzt līgumu, ja kāda valsts rīkošanā ir ieguldījusi lielus līdzekļus, teica Kalvītis. "Tas ir noticis, tagad jāiet uz priekšu," viņš piebilda.

IIHF par līguma laušanu izmaksās organizatoriem Baltkrievijā kompensāciju, Čehijas medijiem teica starptautiskās federācijas padomes loceklis Petrs Bržiza. Kompensācijas precīza summa vēl nav zināma, bet to noteiks pēc IIHF ģenerālsekretāra biroja sniegtās atskaites. 

Čempionāta rīkotāju Latvijā komunikācija ar Baltkrievijas hokeja federācijas (BHF) pārstāvjiem bija iestrēgusi jau apmēram mēnesi, kopš LHF vēstulē aicināja sniegt paskaidrojumus par BHF priekšsēdētāja Dmitrija Baskova iespējamu dalību represijās pret savas valsts iedzīvotājiem.