Kaspars Daugaviņš
- Latvijas hokeja izlases sastāvā spēlējis 9 pasaules čempionātos, kā arī 2010. un 2014. gada olimpisko spēļu turnīros.
- 2006. gadā kļuva par trešo spēlētāju, kas vienā gadā pasaules čempionātā spēlējis Latvijas U-18, U-20, un pieaugušo izlasē
- 2006. gadā Daugaviņu NHL ar 91. numuru draftēja Otavas "Senators"
- Daugaviņš NHL aizvadījis 98 spēles (86 spēles Otavas "Senators", 12 spēles Bostonas "Bruins"). 2013. gadā spēlēja Stenlija kausa finālā ("Bruins" zaudēja finālsērijā)
"Esmu vienojies vēl vienu sezonu palikt KHL līgā," paskaidroja Daugaviņš. "Pagaidām klubu neteikšu, jo pagaidām vēl esmu "Spartak", bet "Spartak" tas nav. Savu līguma pusi esmu parakstījis, jāgaida, kad 1.maijā līga visu apstiprinās."
Daugaviņš medijos izlasīja ziņu, ka "Spartak" negrib vairs viņu paturēt sastāvā, un tā izrādījās patiesība.
Hokejista aģents piedāvāja variantu, ko Kaspars pieņēma. "Vienu gadu darbs ir vismaz," viņš uzsvēra. "Labāk sēdēt ar līgumu kabatā un gaidīt, kamēr beigsies viss šis [Covid-19], nekā pēc tam kaut ko meklēt."
Pandēmijas apstākļos ir KHL klubi, kas iepauzē jaunu līgumu slēgšanā, jo paši nezina, kas būs ar finansēm. Viens klubs - Vladivostokas "Admiral" - nākamajā sezonā KHL nespēlēs, un Daugaviņš uzklausījis aģenta teikto, ka tāpat varētu rīkoties vēl kādi trīs klubi. Tomēr tie ir klubi, kurus finansē pašvaldības, turpretim privātā sponsora komandā viss būšot kārtībā.
Aizvadīto sezonu Kaspars raksturoja kā morāli vissmagāko,
jo sākums statistikā bija katastrofāls. Pēc neveiksmīgā sākuma vēlāk jau viss gāja uz augšu un no bedres izdevās tikt laukā, kā arī parādīt tik labu sniegumu, lai nopelnītu jauna līguma piedāvājumu.
Pēc atgriešanās no Maskavas Kaspars visu pašizolācijas laiku - 14 dienas - vienatnē pavadīja mājās. Izlases kapteinis pēc pašizolācijas nodeva Covid-19 analīzes, kas bija negatīvas. Lai gan Kasparam nebija nekādu saslimšanas simptomu, viņš uzklausīja padomu analīzes tomēr veikt, jo nereti ar koronavīrusu inficētiem jauniem cilvēkiem slimības pazīmju nav. Turklāt lielpilsētā Maskavā inficēšanās risku nevarēja izslēgt.
Pašizolācijas laikā Kaspars paveica teju visus iespējamos mājas un dārza darbus.
Viens no senāk plānotajiem darbiem bija jumta tīrīšana. Sākumā uz jumta viņš uzkāpa pats, taču saprata, ka bez speciāla aprīkojuma tas ir bīstami, tāpēc palīgā tika saukti profesionāļi. Pārējie darbi paveikti paša spēkiem. Dienas ritms gan bijis visai vienmuļš, un Daugaviņš smej, ka viņš tāpat kā pensionāri pēc ziņu pārraides deviņos vakarā gājis gulēt.
Kaspars ir pārliecinājies, ka bez ledus hokejists nevar pilnvērtīgi sagatavoties, jo nekādi krosi vai fiziskās sagatavotības treniņi to nevar aizstāt. Tādēļ viņš uzskata, ka Nacionālajā hokeja līgā (NHL) būs grūti atsākt sezonu, kas pandēmijas dēļ tika apturēta marta sākumā.
Daugaviņa aizraušanās ārpus hokeja tāpat daudziem izlases spēlētājiem ir golfs. Viņš ir viens no pasaulē retajiem golferiem, kurš var lepoties ar "hole in one" jeb trāpījumu bedrītē ar vienu sitienu. Turklāt hokejists to paveica "Latvian Open" turnīrā un pats par savu veikumu juties vairāk šokēts nekā priecīgs.
Golfā nūjas Kaspars no dusmām nav lauzis, bet ir sitis pa somu, netīšām iznīcinot savu "iPhone", kā arī vienu nūju iemetis Ķīšezerā, ko vēlāk ļoti nožēloja.
Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas izlases vēsturiskās uzvaras pār zvaigžņoto Krievijas valstsvienību 2000. gada pasaules čempionātā. Kaspars tolaik bija 12 gadus vecs un, kamēr daudzi nervozēja pie televīzijas ekrāniem, Daugaviņam bija treniņš Sporta pilī. Pēc treniņa visi jaunie hokejisti no ledus skriešus metās uz ģērbtuvēm, lai redzētu, kas notiek Sanktpēterburgā. Kaspars atceras, kā atceļā no treniņa redzējis Rīgas ielās mašīnas, kas brauca ar Latvijas karogiem. Pilnā garumā visu spēli viņš vēlreiz nav redzējis, bet pieļauj iespēju, ka varētu noskatīties to kopā ar draugiem.