Gatavojoties olimpiskajam startam, Vītoliņš sarunā ar LSM.lv ieskicēja aktuālo izlases sastāva situāciju un tuvākā mēneša plānus.
Šosezon NHL vismaz vienu spēli ir aizvadījuši pieci Latvijas hokejisti – Elvis Merzļikins, Rūdolfs Balcers, Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers un Kristiāns Rubīns. Iztiekot bez traumām, viņi noteikti vilktu Latvijas izlases kreklu arī Pekinā, taču tas tomēr nenotiks. Ja Latvijai ir pieci NHL spēlētāji, tad tādām valstīm kā Krievijai, ASV, Kanādai, Zviedrijai un Somijai teju viss sastāvs būtu bijis tikai no NHL hokejistiem, tāpēc šīm valstīm steidzami no pagultes jāvelk ārā plāns B, apzinot tuvākās rezerves Eiropā.
Latvijas izlasei problēmu būs salīdzinoši mazāk, jo lielākā daļa izlases kodola spēlē Eiropā un hokejisti ir pieejami dalībai olimpiskajā turnīrā, ja vien paši neatsakās no spēlēšanas. Izlases galvenais treneris Vītoliņš norādīja, ka
Latvijas hokejam pietiek rezervju, taču pietrūkst laika, lai visus pieejamos spēlētājus pilnvērtīgi pārbaudītu.
"Es domāju, ka rezerves mums noteikti ir, bet ir pārāk maz spēļu un laika, lai viņus pārbaudītu. Tajā pašā U-20 izlasē ir virkne spēlētāju, kas varētu sastādīt konkurenci un ienākt izlasē. Mums jāturpina strādāt hokeja attīstībā, jāsāk jau no bērnu komandām un tā uz augšu. Ja to pareizi izstrādās un virzīs, tad radīsies arī kvalificētāki spēlētāji, būs lielāka konkurence," teica Latvijas valstsvienības galvenais treneris.
"Arī tagad nav tā, ka nebūtu, ar ko aizvietot [NHL hokejistus]. Tie resursi, kas ir, tie arī ir. Ne velti kvalificējāmies [olimpiskajam turnīram], tātad līmenis ir atbilstošs. Tagad ir jāiet tālāk un jārīkojas atbilstoši situācijai," paskaidroja Vītoliņš.
Arī pirms četriem gadiem olimpiskajā Phjončhanā NHL spēlētāji nestartēja, daudziem to turnīru saucot par otršķirīgu.
Tobrīd NHL hokejisti bija startējuši piecos olimpiskajos turnīros pēc kārtas, sākot no Nagano 1998. gadā līdz Sočiem 2014. gadā, bet nu pasaules labākie spēlētāji izlaidīs otro turnīru pēc kārtas. Dienvidkorejā visus šokēja Vācijas hokejisti, kuriem finālā pietrūka 56 sekundes, lai pieveiktu no KHL spēlētājiem veidoto Krievijas olimpiskās komitejas komandu. Turklāt, vārti tika ielaisti, vāciešiem spēlējot vairākumā.
"Tur ir divi virzieni. Viens ir, kad startē pret labākajiem, jo gribas sevi pārbaudīt starp labākajiem. Sacensties ar grandiem. Vienmēr varēsi teikt, ka esi spēlējis pret [Konoru] Makdeividu, [Sidniju] Krosbiju, esi cīnījies pret [Aleksandru] Ovečkinu. Tas ir tāds piedzīvojums, kas kādam ir dots vienreiz mūžā," uzsvēra Vītoliņš. "Ja skatās no otras puses, tad ir izlases, kurām tas ir izdevīgāk. Šveicē runājām ar slovākiem, viņiem arī NHL spēlētāju loks nav tik liels, viņiem arī būtu izdevīgāk no Eiropas savākties."
«Mēs zaudējam piecus [NHL] spēlētājus, topa komandas zaudē divdesmit piecus. Mums ir lielākas iespējas sevi labāk parādīt bez NHL spēlētājiem.
Tomēr domāju, ka, ja tas ir turnīrs, kur tiekas visi labākie, tad būtu labi spēlēt visiem labākajiem, lai pārbaudītu sevi un saprastu, vai vari tikt līdzi, kā tevi novērtējuši un redzēt, kur atrodamies," uzskata Latvijas hokeja izlases galvenais treneris.
Vītoliņš kā treneris olimpiskajās spēlēs strādāja arī pirms četriem gadiem, toreiz pildot asistenta pienākumus Oļega Znaroka treneru korpusā Krievijas olimpiskās komitejas komandā. Krievijā vienmēr tiek gaidītas zelta medaļas, Vītoliņam norādot, ka pirms četriem gadiem nācies strādāt liela spiediena apstākļos, kas devis neatsveramu pieredzi.
"Tur tā situācija bija citāda, tur mēs gājām ar domu, ka mums jāvinnē. Spiediens bija tāds, ka mums tā olimpiāde jāvinnē un mēs koncentrējāmies tikai uz hokeju," pastāstīja Vītoliņš. "Mēs neizbaudījām pašu olimpiādi, bet visu likām uz hokeju – neredzējām citus sporta veidus, negājām atklāšanā. Piedalījāmies, lai vinnētu. Šoreiz ir nedaudz citādi, gribam to izbaudīt. Esam maza valsts un domāju, ka arī puišiem gribas aiziet uz atklāšanu. Šogad arī sanāk ilga pauze līdz pirmajai spēlei, visi [pēc grupas spēlēm] kvalificējas tālāk.
«Mēs trīs spēles varam mācīties no savām kļūdām un krāt bāzi, lai ceturtajā novērstu visas pirmajās spēlēs pielaistās kļūmes, lai to spēli varētu vinnēt."
Decembrī Latvijas izlase piedalījās pārbaudes turnīrā Šveicē, piedzīvojot divus zaudējumus. Pārbaudes spēlēs rezultāts, protams, nav galvenais, treneriem tā vietā novērtējot lietas, kur nepieciešami uzlabojumi. Arī Šveices turnīrs treneru korpusam sniedzis vielu pārdomām.
"Ātrumi, lēmumu pieņemšana, metieni, redzam visas tās lietas, kur vēl jāstrādā. Esam pieraduši tādu akadēmisku hokeju spēlēt. Tieši šīs ir tās lietas, pie kurām jāstrādā pirmsolimpiskajā fāzē – ātra lēmumu pieņemšana, ātra kustība, metieni no jebkuras pozīcijas. Sākām mest, kaut kas parādījās. Pirms tam vilkām, kaut ko meklējām, gribējām vēl labāk. Tā bija pret slovākiem – mēs pat pārmētājām viņus, bet tāpat maz metām. Tas ir pozitīvais egoisms – ja ir moments, tad met un nemeklē piespēli. Iemet trīs, četrus golus, pēc tam tā var spēlēt," par izlases sniegumu Šveicē teica Vītoliņš. "Slovāki un šveicieši piedāvāja ļoti ātru hokeju. Zinām, kas gaida priekšā. Grandiem ātrumi būs tādi paši, bet klāt nāks vēl labāka kvalitāte un spēks."
Uz Šveici aizbrauca gana spēcīgs Latvijas sastāvs, taču pietrūka vairāku vadošo spēlētāju gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
Vītoliņš pagaidām neatklāja, vai ir izveidojies kāds stabils trijnieks, kurš tiks saglabāts arī olimpiskajā turnīrā.
"Tagad tā negribētu teikt. Par katru spēlētāju ir izveidojies zināms priekšstats, šajā sabraukumā arī izpalika tāds normāls treniņu process, sanāca tikai viens normāls treniņš," paskaidroja Vītoliņš. "Negāja vairākums, lai gan brīdinājām, ka šveicieši agresīvi spēlēs. Spējām uzlabot mazākumu. Bija lietas, ko turnīra laikā spējām uzlabot. Beigās jau bija laba kustība, sajutām, ka varam apspēlēt, uzvarējām divcīņas, visu laiku likām klāt."
Līdz olimpisko spēļu pārtraukumam atliek mēnesis, spēlētājiem aizvadot mačus savos klubos, bet pēc tam pievienojoties izlašu nometnēm. Katrai izlasei ir savi plāni – dažas komandas savāksies agrāk, citas vēlāk, taču Latvijas izlasei pirms olimpiskā turnīra paredzēts aptuveni 10 dienu ilgs treniņprocess, slīpējot nianses pirms atklāšanas spēles pret Zviedriju.
"Tagad būs svarīgi, kā puišiem ies klubos, svarīgi, lai nav traumu. Kad sanāksim kopā, atkal praktiski no nulles jāsāk, jo klubu hokejs tomēr nedaudz atšķiras.
«Lai kādās līgās spēlē, hokejs ir nedaudz lēnāks. Izlasēs tomēr savācas ātrākie, labākie spēlētāji.
Žēl, ka Šveicē bija tikai divas spēles, varēja būt vēl kāda, jo uz šī fona varam mācīties," pastāstīja Vītoliņš. "Eiropā pēdējās klubu spēles ir 28.-29. janvārī, bet pirmā spēle olimpiādē ir 11. februārī. Protams, būs pārlidojums, būs kāda atpūtas diena, bet būs arī laiks, lai piestrādātu pie niansēm. Ir plāns aizvadīt kādu pārbaudes spēli uz vietas Ķīnā. Gribētos kādu spēli aizvadīt vēl pirms braukšanas tepat Rīgā, uzspēlēt ar Rīgas "Dinamo". Redzēsim, ko tajā brīdī darīs "Dinamo". Ja viņiem būs brīvdienas, tad kādu izlasi savākt, lai ir vismaz sparingpartneri, lai mēs mazliet ieietu ritmā."
Olimpisko spēļu atklāšana Pekinā plānota 4. februārī, savukārt Latvijas izlases pirmā spēle pret Zviedriju ieplānota 11. februārī agrā rītā pēc Latvijas laika.
