Latvijas otrajā lielākajā pilsētā hokeja halli atklāja gandrīz pirms 24 gadiem. Līdz pieaugušo izlases līmenim kopš tā laika ir ticis vien pirms gandrīz 10 gadiem traģiski Daugavā noslīkušais Kristiāns Pelšs, bet daudz citu daugavpiliešu spēlējuši junioru un jauniešu izlasēs.
Vietējā virslīgā Daugavpils klubs atgriezās 2019. gadā, nesot nosaukumu "Dinaburga". Cerīgi gaitas pie šīs vienības stūres sāka bijušais izlases aizsargs Atvars Tribuncovs, bet 2021. gadā viņš amatu atstāja.
Rezultātu līkne Tribuncova vadībā bija augšupejoša, bet to galvenokārt stiprināja krievu un baltkrievu leģionāri.
"No nulles sākām, puikas tās slodzes vispār nebija zinājuši, ka tā var. Diezgan grūti gāja mums, bet tam pārkāpām pāri un sezonas otrā puse jau parādīja to, ka varam. Normāli, talantīgi džeki bija Daugavpilī, pieredzes mums nebija. Ir perspektīvi puikas, ir [Daugavpilī]," teica Tribuncovs.
Treneris Latvijas Radio sacīja, ka Daugavpilī vairs nestrādā ievērojamā algas samazinājuma dēļ.
"Tas saistīts ar finansējumu – gribēja samazināt līdz nereālam trenera algu un arī, man liekas, budžetu komandai. Tīri par sevi zinu, ka gribēja samazināt, bet tik bezkaunīgi, tā ka par velti strādāt es arī nevaru," paskaidroja Tribuncovs.
Pirms šīs sezonas vēl augusta beigās nebija skaidrs, vai "Dinaburga" spēlēs virslīgā. Ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) pūliņiem tomēr izdevās pierunāt daugavpiliešus piedalīties, kaut nebija ne naudas, ne spēlētāju.
Daugavpils Ledus sporta skolas direktore Kristīne Alžāne pastāstīja, ka tas bijis svarīgs lēmums visas hokeja piramīdas saglabāšanai. Ja pazustu virslīgas komanda, nebūtu arī otrās jeb Junioru attīstības hokeja līgas (JAHL) vienības, kā arī pārējo grupu bērni un jaunieši lūkotu treniņu iespējas citviet.
"Tāda laikam ir reģiona misija. Jauniešu U-16, U-17, U-18 izlasēs ir izaudzināts Daugavpils hokejs. Mēs esam izpildījuši visus kritērijus un esam lepni par to. Kad šos hokejistus uzaicina startēt jau zem cita logo, mēs paliekam mazliet pie pussasistas siles," teica Alžāne. "Katra minūte virslīgas komandā ir milzīgi vērta. Daudzus 2006. gada puikas pamanīja no spēlēm virslīgā, jo tā ir platforma, no kuras sāk izvēlēties. Mēs esam izdarījuši savu darbu un esam lepni par to."
"Dinaburgas" vienība šosezon praktiski ir sporta skolas komanda.
Vēl pērn pilsētas dome naudu deva hokeja klubam "Daugavpils", kas kā "Dinaburga" startēja virslīgā. Pērnsezon finansējums esot bijis aptuveni 200 tūkstoši eiro, tāpēc varēja atļauties algot leģionārus. Šogad visi spēlē par brīvu, bet vienībai jāiztiek ar 50 tūkstošiem eiro, kas paredzēti treniņiem, ēdināšanai un izbraukumiem.
Četrreiz mazākais budžets redzams arī uz ledus. "Dinaburga" uzvarējusi tikai vienā no sezonas 29 mačiem, vēl atlikuši trīs. Komanda ir pārliecinoši pēdējā vietā līgā, vārtu attiecība graujoši slikta – 62:280.
Šo un pagājušo sezonu "Dinaburgu" vada Daugavpilī jau trešo desmitgadi strādājošais Jurijs Agureikins. Deviņdesmitajos gados viņš bijis saistīts ar komandām, kuru finanšu izcelsme dēvējama par neviennozīmīgu, bet nu jau otro sezonu trenē Daugavpils Ledus sporta skolas hokejistus gan JAHL jeb pēc spēka valsts otrajā līgā, gan virslīgā. Agureikins uzskata, ka
neko labāku no sporta skolas jauniešiem nevar prasīt.
"Kāds bijis šo spēlētāju līmenis, jūs redzat, bet viņi ir bez maksas, un tas izskaidro visu – rezultātus utt. Nepietiek sporta skolas audzēkņu, lai organizētu pilnu sastāvu. Neviens nebrauks no Latvijas pilsētām uz Daugavpili bez maksas spēlēt hokeju. Ja mums nebūs virslīgas komandas un nebūs JAHL komandas, nebūs piramīdas. Mēs izlēmām startēt virslīgas čempionātā, un mēs zinājām, ka būs tāds rezultāts. Daugavpilī katru gadu ir bijis kāds kandidāts U-18 vai U-20 izlasei – pats galvenais mūsu skolas darbs."
Agureikins pauda, ka Daugavpilī galvenais uzdevums ir gatavot spēlētājus Latvijas jauniešu un junioru izlasēm vai vismaz veicināt viņu iespējamu pāreju uz kādu Rīgas klubu.
Ledus sporta skolas treneris un "Dinaburgas" pieredzējušākais spēlētājs Vadims Vabiščevičs cenšoties sekot līdzi puiku psiholoģiskajam stāvoklim, bet pagaidām problēmu neesot bijis pat pēc zaudējuma ar 0:19.
Tā viņiem esot neatsverama skola, kas atstās labas atmiņas par Daugavpili un tās hokeju turpmāk karjerā jau citās komandās.
"Noteikti 5–7 [spēlētāji] ir progresējuši ļoti labi," uzsvēra Vabiščevičs. "Man patīk skatīties, ka ir progress kādos spēlētājos. Rezultātos cenšamies neskatīties."
Vai Daugavpils hokeja skolas mērķis ir censties izaudzināt profesionāļus, vai veicināt fiziskās aktivitātes arī uz ledus? Domes Jaunatnes lietu un sporta pārvaldes vadītāja Valērija Linkeviča paskaidroja, ka svarīgi ir abi nosauktie uzdevumi.
"Mērķi ir abi kopā – gan izaudzināt profesionālus sportistus, gan piesaistīt jauniešus un mazos bērnus nodarboties ar fiziskām aktivitātēm," teica Linkeviča.
Virslīgā startē Daugavpils ledus sporta skola, kam nav algotu hokejistu, bet tiek nodrošināta bezmaksas izmitināšana dienesta viesnīcā, segti komandējuma braucieni un uzaicinātiem spēlētājiem arī ēdināšana, pastāstīja Linkeviča.
Tieši ar cenu pieaugumu dome skaidro ievērojamo finanšu samazinājumu hokeja virslīgas klubam.
Hallei ikmēneša rēķins par komunālajiem pakalpojumiem gada laikā pieaudzis trīskārt. Jau drīzumā Daugavpilī plāno apvienot trīs pašvaldības sporta skolas, lai optimizētu izdevumus un izvirzītu prioritātes. Piemēram, dome vairs neatbalstīs treniņus tenisā.
Kopumā trenēties hokejā Daugavpilī gan ir daudz lētāk nekā galvaspilsētā. Vecāku līdzmaksājums mēnesī ir tikai desmit eiro, forma gan jāpērk pašiem.
LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs atzina, ka organizācija nav sajūsmā par "Dinaburgas" vājo sniegumu čempionātā, bet galvenais esot bijis saglabāt Daugavpils hokeja spici virslīgā. Turklāt
Daugavpilij raksturīgās problēmas neesot svešas arī citos reģionos.
"Ja gribam spēcīgas piramīdas organizācijas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, tad ir ļoti svarīgi, lai sporta skola, sporta klubs var nodrošināt visu, sākot no jaunākajiem bērniem U-9 vecuma grupā līdz Latvijas čempionātam," uzsvēra Pļāvējs. "Mums ir svarīgi, ka Daugavpils ir daļa mūsu hokeja sistēmas arī augstākajā līmenī."
Rezumējot ir jautājums, vai tiešām sporta skolas jauniešiem ir pareizi spēlēt hokeja virslīgā, ja viņu spēju līmenis tam ir krietni par zemu. Piemēram, Valmierā pārskatāmā pagātnē nav bijusi virslīgas hokeja komanda, bet bērnu un amatieru pulks tur ir ļoti plašs. Līdz ar to apgalvojums, ka par katru cenu jānotur virslīgas komanda, lai nepazustu arī pārējie piramīdas posmi, līdz galam neiztur kritiku.
Tajā pašā laikā Daugavpils, lai gan ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, nevar lepoties, ka mazie puikas pie ledus halles stāv rindā un tiek uzņemti visi bez atlases. Gadu gaitā treneri lemj, kurš būs hokejists, bet kuram hokejs paliks kā veselīgs hobijs. Ļoti svarīga loma ir arī jauno spēlētāju izaudzināšana līdz pilngadībai, kad viņi dodas peldēt dziļākos ūdeņos.
